Runājot par bēgļu krīzi, viņa paudusi viedokli, ka tā ir ne tikai reģiona, bet visas pasaules problēma, tomēr ir svarīgi, lai Eiropa uzņemtos savu atbildības daļu un sadalītu migrantus, jo tad tā varēs pieprasīt atbildību arī no partneriem.
Pēc Mogerīni sacītā, konflikts Sīrijā nevar tikt atrisināts tikai ar militāriem līdzekļiem un ES loma šajā karā nekādā ziņā nevar būt militāra.
"ANO vadībai arī jāuzņemas iniciatīva un jāpalīdz risināt šo krīzi, jo tā nav tikai Eiropas krīze. Tās vienošanās, kas ir panāktas Irānas jautājumā, varētu palīdzēt noregulēt situāciju visā reģionā, tostarp karu Sīrijā," viņa norādījusi pēc tikšanās ar Lietuvas ārlietu ministru Linu Linkeviču.
Rietumvalstis, īpaši ASV, uzskata, ka miera procesu Sīrijā paātrinātu pašreizējā valsts līdera Bašara al Asada atkāpšanās, bet pret to iebilst Maskava, kas pēdējā laikā sākusi atklāti sniegt atbalstu Damaskas režīmam, savukārt Irāna uzskata, ka miera sarunas Sīrijā iespējamas, tikai "iznīcinot teroristus", kā Teherāna dēvē grupējumus, kas cīnās pret Asadu.
Mogerīni izteikusies, ka, nespējot vienoties par bēgļu sadali dalībvalstīs, ES vājinās savas izredzes cīnīties ar imigrācijas krīzes cēloņiem ārpus ES robežām.
"Mēs, eiropieši, esam stipri, lieli un bagāti, mums tiešām nevajadzētu būt grūti vai neiespējami sadalīt šos bēgļus. Tādēļ iekšlietu ministriem jāatrod risinājums, lai mēs vēlāk varētu koncentrēties uz cēloņu novēršanu," viņa sacījusi.
Lietuvas ārlietu ministrs savukārt solījis, ka Lietuva pildīs savu solidāro misiju un konstruktīvi iesaistīsies situācijas risināšanā, uzņemoties konkrētu atbildību.
"Ir ļoti svarīgi korekti sadalīt to skaitu, par kuru mēs tagad runājam, lai nedotu ieganstu tiem, kuri grib redzēt mūsu šķelšanos," kopīgā preses konferencē ar ES augstāko pārstāvi ārlietās izteicies Linkevičs.
ES iekšlietu ministri otrdien vēlreiz tiksies Luksemburgā, lai apspriestu Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu pārdalīt pa citām dalībvalstīm 120 000 patvēruma meklētāju, kas nelegāli ieradušies Itālijā, Grieķijā un Ungārijā. Pret EK piedāvāto kvotu mehānismu īpaši iebilst Višegradas valstu grupa - Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija, kā arī Rumānija. Lietuva, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, neatbalsta EK priekšlikumu izveidot pastāvīgu bēgļu pārcelšanas mehānismu, kas nākotnē krīzes situācijās Briselei ļautu saskaņā ar noteiktām kvotām pārcelt bēgļus uz dalībvalstīm.