Vēlēšanas notiek tikai pāris dienas pirms Irākas Kurdistānā paredzētā neatkarības referenduma, tomēr abi balsojumi nav saistīti.
Damaska nav komentējusi Sīrijas kurdu vēlēšanas, tomēr kurdu amatpersonas tās uzskata par soli ceļā uz decentralizētu sistēmu, turklāt, kā viņi norāda, tās nav saskārušās ar tiem iebildumiem, kas izskanējuši pret pirmdien gaidāmo Irākas kurdu referendumu.
"Šīs vēlēšanas ir nozīmīgs solis Sīrijas vēsturē," aģentūrai AP uzsvēra augsta ranga kurdu amatpersona Ilhama Ahmeda.
Kurdu vadītā ziņu aģentūra Hawar vēsta, ka 12 421 kandidāts piedalās cīņā par iespēju vadīt 3732 apkaimju un ciematu kopienas jeb komūnas. Gandrīz puse kandidātu ir sievietes.
Kurdu amatpersona Kobanē pavēstīja, ka vēlēšanās šajā pilsētā piedalās kurdi, arābi, turkmēņi un kristieši.
Ahmeda, kas ir ASV atbalstīto Sīrijas kurdu un arābu spēku politiskā spārna Sīrijas Demokrātiskā padome līdzpriekšsēdētāja, norādīja, ka, pretēji Irākas kurdu referendumam, Sīrijas kurdu vietējās vēlēšanas nav saskārušās ar iebildumiem.
Kopš 2011.gadā Sīrijā izcēlās pilsoņu karš, līdz tam izstumtie kurdi trīs reģionos valsts ziemeļos izveidojuši savu pašpārvaldi. Kurdu pieaugošā autonomija ir saniknojusi Turciju, kas kurdu projektus Irākā un Sīrijā uzskata par draudu, bet kurdus aiz savām robežām saista ar Turcijas kurdu nemierniekiem.
Tomēr kurdu kaujinieki Sīrijā bijuši galvenie ASV sabiedrotie cīņā pret teroristu grupējumu Islāma valsts, veiksmīgi izspiežot džihādistus no vairākām kurdu, kā arī arābu teritorijām.
Reaģējot uz kurdu panākumiem, Turcija pērn Sīrijas ziemeļos iesūtīja armiju, sašķeļot kurdu kontrolēto teritoriju.
Daudzi bažījas, ka kurdu kaujinieki cenšas padzīt arābus no ieņemtajām teritorijām. Kurdi gan šādus pārmetumus ir noraidījuši, un ar ASV palīdzību ir palielinājuši arābu pārstāvniecību savos spēkos, kā arī vietējās padomēs.
Tomēr Menbižā, ko no Islāma valsts atbrīvoja kurdu spēki un šobrīd pārvalda kurdu izveidota vietējā padome, vēlēšanas piektdien netiek rīkotas. Ahmeda norādīja, ka lielākoties arābu apdzīvotā pilsēta vēl nav izlēmusi, vai vēlas piedalīties federālajā sistēmā.
Vēlēšanu otrā fāze notiks novembrī, kad tiks ievēlētas vietējās padomes, bet parlaments - Tautas demokrātiskā padome - tiks vēlēts 19.janvārī.