Turcija uzstāj, ka veto tiks atsauks tikai pēc tam, kad Jeruzaleme būs oficiāli atvainojusies par deviņu Turcijas pilsoņu noslepkavošanu triecienuzbrukuma tā dēvētajai Brīvības flotilei laikā 2010. gadā.
Bez tam Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu arī veltījis asu kritiku tām NATO valstīm, kuras lūgušas Ankarai nelikt šķēršļus izraēliešu braucienam uz Čikāgu. Pēc viņa vārdiem, šīm valstīm būtu jāiesaka Izraēlai atvainoties un izmaksāt kompensācijas bojā gājušo ģimenēm, nevis jāizdara diplomātiskais spiediens uz Turciju.
Iepriekš Francija, ASV un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens apsūdzēja Ankaru „alianses vērtību ignorēšanā” sakarā ar tās pozīciju Izraēlas jautājumā. Viņi pauda neapmierinātību par to, ka Turcija bloķē NATO un Izraēlas sadarbību programmas Vidusjūras dialogs, kurā piedalās daudzas reģiona valstis, ietvaros.
A. Davutoglu, atbildot uz šīm apsūdzībām, paziņoja, ka sarunas par partnerību un vērtībām ir iegājušas, viņaprāt, dīvainā gultnē: „Valsts, kuru jūs saucat par partneri, pēc politiskās vadības pavēles nogalināja mūsu pilsoņus. Šāda valsts nevar būt mūsu partneris.” Ministrs tāpat atgādināja, ka Turcija vēl nesen aktīvi evakuēja NATO valstu pilsoņus no Lībijas un Sīrijas, nešķirojot tos pēc nacionālās piederības.
„Es apliecinu, ka Turcija vienmēr nāks palīgā jebkuras NATO valsts pilsoņiem. Mēs vairāk ticam alianses solidaritātei, nekā dažu tās dalībvalstu izteiktajiem diskriminējošajiem paziņojumiem,” piebilda A. Davutoglu.
Turcija, atšķirībā no Izraēlas, ir pilntiesīga NATO dalībvalsts. Tajā pašā laikā ASV dēvē Izraēlu par savu galveno sabiedroto Tuvo Austrumu reģionā. Tomēr attiecības starp Ankaru un Jeruzālemi jau ilgāku laiku ir galēji saspīlētas incidenta ar Brīvības flotili dēļ.