"Sekulārisms būs iekļauts jaunajā konstitūcijā, kuru mēs izstrādājam, kā princips, kas garantē pilsoņu reliģijas un ticības brīvību un nodrošina, ka valsts ir vienādā attālumā no visām ticību grupām," sacīja premjers.
Pie varas esot Taisnīguma un attīstības partijai (AKP), Turcijas sekulārais un demokrātiskais raksturs "nav debatējams", viņš uzsvēra.
Parlamenta spīkers Ismails Kahramans pirmdien paziņoja, ka Turcijai "vajag reliģisku konstitūciju", ar to sabiedrībā izraisot trauksmi, ka AKP valdība vēlas islamizēt tradicionāli sekulāro valsti.
Aicinājums izraisīja protestus Turcijas lielākajās pilsētās, bet Ankarā un Stambulā policija bija spiesta likt lietā asaru gāzi un raidīt gumijas lodes, lai izklīdinātu demonstrantus.
Kahramana spriedumi izraisīja asu opozīcijas partiju reakciju, un spīkers galu galā bija spiests nākt klajā paskaidrojumu, ka viņš paudis vienīgi pats savu, nevis partijas viedokli šajā jautājumā.
Kritiķi vaino prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana vadīto AKP par Turcijas sekulāro vērtību graušanu, kopš šī partija 2002.gadā nāca pie varas.
Pēdējo divu gadu laikā valdība ir atcēlusi aizliegumu meitenēm un sievietēm nēsāt lakatus skolās un civildienestā. Tā arī noteica ierobežojumus alkohola tirdzniecībai un spēra soļus, lai izbeigtu situāciju, kad valsts augstskolās ir jauktās vīriešu un sieviešu kopmītnes.