Iepriekš likums noteica, ka bruņoto spēku galvenais uzdevums ir uzraudzīt un aizsargāt Turcijas Republiku. Ietekmīgie ģenerāļi šo punktu ir izmantojuši, lai attaisnotu apvērsumu vai iejaukšanos valdības darbā ikreiz, kad viņi nav bijuši apmierināti ar civilajiem politiskajiem līderiem.
Militāristi laikā no 1960. līdz 1997. gadam ir gāzuši četras valdības, bet 2007. gadā deva mājienu, ka līdzīgs liktenis var piemeklēt pašreizējo premjerministru Redžepu Tajipu Erdoganu. Konservatīvais R. T. Erdogans kopš nākšanas pie varas 2003. gadā pakāpeniski ir samazinājis militāristu varu, bet pēdējos gados tiek apsūdzēts centienos sagrābt varu.
Nupat pieņemtie likuma grozījumi ir pārdefinējuši bruņoto spēku lomu: «Bruņotajiem spēkiem ir jāaizsargā Turcija pret ārējiem draudiem un briesmām, kā arī jāuztur un jānostiprina militārā vara, lai iebiedētu ienaidniekus.»
Tādējādi valdība ir nodrošinājusi, ka militāristiem vairs nav nekāda juridiska pamata, lai iejauktos iekšpolitiskajos procesos. R. T. Erdoganam tas ir jo sevišķi svarīgi pēc jūnijā notikušajiem plašajiem protestiem, kuru dalībnieki iebilda pret viņa autoritāro valdīšanas stilu un mēģinājumiem uzspiest sabiedrībai reliģiskus uzskatus.