Pēc Aušvicas tiem, kas rakstīs dzeju, ir jāapzinās, ka tā nolemta neveiksmei, teicis vācu filozofs Teodors Adorno. Pēc Bučas, Irpiņas un citām Ukrainas vietām, kurās Krievijas armija ir pastrādājusi neiedomājamas zvērības, ukraiņi turpina ne tikai aizstāvēt savu zemi, bet arī rakstīt, gleznot, filmēt, nepadodoties okupantu mēģinājumiem padarīt nevērtīgu viņu dzīvi. Un, stāsta dzejniece Inga Pizāne, priecājas, kad redz, ka arī citu zemju mākslinieki un rakstnieki atbalsta viņu cīņu ar saviem dzejoļiem, filmām, gleznām. Savukārt šiem māksliniekiem un rakstniekiem tas ļauj tikt pāri neērtības sajūtai, ka viņi atļaujas rakstīt par karu, darbojoties siltumā un nosacītā drošībā, nevis ierakumos.
Pizānes trešajā, pagājušā gada septembrī iznākušajā krājumā Tas pats izmisums, tikai ar puķēm daudzi dzejoļi ir par karu. Dzejā debitējusi 2016. gadā ar krājumu Tu neesi sniegs, tagad Inga ir pārstāvējusi latviešu dzeju Eiropā un Amerikā un par otro, 2019. gadā iznākušo dzejoļu grāmatu Siena, ko nosiltināt saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju.
"Mīlestības tēma mūsu dzejā krīt par laupījumu galvenokārt grafomāniem, diletantiem. Turpretī Ingas Pizānes dzeja šo senseno attiecību tēlojumā ir psiholoģiski smalka, negaidītiem pavērsieniem, paradoksiem bagāta un profesionāli izkopta," Ingu raksturojis viņas literārais darbaudzinātājs, mūsu izcilākais liriķis Jānis Rokpelnis. Sarunā ar SestDienu par to, kā karš Ukrainā ietekmējis radošos procesus Latvijas literārajā vidē, Inga mīlestības vārdu lieki nevalkā, taču par iespēju ar mākslas spēku veidot pretsparu ļaunumam ir pārliecināta.
Tavā trešajā dzejas krājumā Tas pats izmisums, tikai ar puķēm ir vairāki dzejoļi par karu. Kā tie radās?
Kā emocionāla aizsargreakcija. Mēģināju tikt galā ar kara absurdu, iekšēji risināt ārējās šausmas.
Pagājušā gada 24. februāris, Krievijas iebrukums visā Ukrainā tev nāca kā pārsteigums?
Nezinu, vai pārsteigums, bet garīgi un emocionāli nebiju tam sagatavota – droši vien kā daudzi. Protams, par Krievijas imperiālismu man arī agrāk nebija šaubu, bet, ka tas izvērtīsies tik nopietni, nebija gaidīts.