Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Svētdiena, 15. decembris
Jana, Johanna, Hanna
Jo, kā tika uzsvērts ar padomju laika obligātās literatūras pozitīvo varoņu piemē­ru, cilvēks rūdās grūtībās!

Labrīt!

Ja gribat uzzināt, kas mājo latvieša dvēseles tumšākajos stūros, nav nepieciešams vest viņu caur nebal­tas ādas krāsas birztaliņu vai stumt praidistu pilnā skapī, jo ir kāds daudz efektī­vāks marķieris – skolas obligātās literatūras saraksts. Pat cilvēki ar vārdu tad pazaudē piesardzību un pilnu krūti metas publiskās telpas čūsku midzenī apgalvot, cik ļoti visi šie cibiņi, antiņi, dullie daukas un pārējie ne­veiksminieki sērdieņi kaitē skolnieku psihis­kajai veselībai un karjerorientācijai, bet tie, kas slēpjas aiz nikiem, obligātās literatūras vērtējumā ir vēl tiešāki: "Prātā nenāk piedzīt bērniem galvu ar bankrotējušu kaķīšu vaima­nām vai sētā iesprostotas, bezperspektīvas kalpones jūtu uzplūdiem!" Jūs dažu labu kaimiņu varbūt tā arī visu mūžu tuvāk neie­pazītu un turētu viņu par klusu un labsirdīgu mauriņa pļāvēju, ja nebūtu šā obligātās literatūras cinīša, pret kuru gāžoties taptu redzams, kādas vērtības šim kaimiņam īsti ir viņa garamantu vezumā.

Obligātajai literatūrai ir arī otra neaizstā­jama funkcija – tā palīdz atklāt superspējas mūsu tautā. Lūk, kāds šīs tēmas komentāros dižojas, ka Andreja Upīša Zaļo zemi izņēmis cauri 45 minūtēs, lai gan normāli šādu laiku prasa viens pats Brīviņu saimnieka braucie­na apraksts grāmatas sākumā. Ar šīm divām lietām pietiek, lai saprastu, ka obligātajai literatūrai skolu programmās noteikti jāpa­liek, turklāt tieši kā obligātajai, nevis ieteica­majai, par kādu obligātā ir pārvērtusies tagad. Jo, kā tika uzsvērts ar padomju laika obligātās literatūras pozitīvo varoņu piemē­ru, cilvēks rūdās grūtībās!

Nez kāpēc pret katoļu baznīcas svēto sarakstu pēdējā laikā nav dzirdētas tik kategoriskas iebildes, lai gan tas savā ziņā ir līdzīgs obligātās literatūras sarakstam, pareizāk sakot, obligātās literatūras godprā­tīgo lasītāju sarakstam – iepazīstoties ar svēto dzīves gājumu, redzam vienas vienīgas mocības. SestDiena tomēr atļaujas cerēt, ka šā numura raksti par ieteicamo literatūru un par katoļu svēto kanonizāciju jums nesagā­dās tādas mokas kā tajos aprakstītajiem obligātās literatūras vai kristiešu vajātāju upuriem.

Šīs SestDienas, 27. oktobra – 2. novembra, numurā lasiet:

SestDienas SALONS. No tačkas stūmēja līdz rektoram. Rīgas Tehniskās universitātes rektors, elektroinženieris Leonīds Ribickis atceras, kā pirms pusgadsimta piedalījies pirmās RTU ēkas būvniecībā Ķīpsalā, kā reiz no strāvas trieciena ielidojis salmos, un stāsta, kā RTU tiek gatavoti nākamie Nobela laureāti.

FOKUSĀ. Sprīdītis modernās drēbēs. Obligāti izlasāmās literatūras saraksti skolēniem šobrīd ir vēsture. Lai gan daudzi to vēl dēvē par obligātu, pareizais vārds būtu "ieteicamā". Diez vai kāds piekristu, ka Kārļa Skalbes pasakas skolā varētu aizvietot ar Stefanijas Meieres Krēslas sērijas romāniem, taču diskusija par ieteicamo literatūru aizvien ir aktuāla: kādā vecumā noteiktus daiļdarbus lasīt, cik svarīgs šajā procesā ir skolotājs un vai ir zelta fonds, no kura atsacīties nekādi nedrīkst.

LATVIJAI VAJAG. Viedu ēdāju. Vai ar ikdienišķām izvēlēm lielveikalā mēs varam ietekmēt arī vidi, un vai nākotnē videi nedraudzīga pārtika varētu kļūt dārgāka? Vai pasauli glābt ir iespējams, un vai, lai to darītu, nākotnē būtu jākļūst par veģetārieti? Vides eksperts un biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga domā, ka nebūt nē.

PASAULĒ. Kurca jaunā armija. Nākamais Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs dos iespēju atgriezties valdībā galēji labējai Brīvības partijai, kuras pret imigrantiem vērsto retoriku viņš izmantoja, lai uzvarētu parlamenta vēlēšanās.

LAIKA MAŠĪNA. Vai iesākumā bija ēka. Latvijas teātru vēstures skices – no leģendāras tabakas fabrikas līdz Martas Staņas modernisma arhitektūras vērienam

MŪZIKA. Atbilde māsām Skridēm. Dobelē dzimušās māsas vijolniece Kristīne, čelliste Margarita un brālis vijolnieks Roberts Balanas šodien jau ir starptautisku konkursu laureāti, Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas absolventi un pieprasīti koncertmūziķi, taču dzimtenē vienu no viņiem savulaik atskaitīja no Dārziņskolas par kavētām stundām.

TĒMA. Kristīgās ticības etaloni. Regulārā katoļu baznīcas īstenotā kanonizācija – aizvien jaunu ticīgo iecelšana svēto kārtā – liek skeptiķiem runāt pat par "svēto fabrikas" parādīšanos un pretnostatīt Vatikānu šajā ziņā konservatīvajām pareizticīgo baznīcām. Tajā pašā laikā netrūkst arī šādas nostājas aizstāvju, kuri uzskata, ka plašā kanonizācija padara katoļu baznīcu tuvāku ticīgajiem

CEĻOJUMS. Pusceļā uz ziemeļiem.  Jakutija jeb Saha ir Krievijas lielākais reģions, kur iegūst dimantus, zeltu, sudrabu un neskaitāmus citus labumus. Tie tiek Maskavai, bet vietējie uzskata, ka patiesie dārgakmeņi meklējami citur – dabā, mākslā un cilvēkos

Kā arī ŠONEDĒĻ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, NACIONĀLIE DĀRGUMI, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.

Top komentāri

zvirbulēns
z
Lasot grāmatiņas par varoņiem, varonis nekļūst, lasot grāmatiņas par neveiksminiekiem, raudātājiem - neveiksminieks, raudātājs nekļūst. Grāmatiņas, lasi kādas gribi, nodarbina smadzenes, attīsta cilvēku mērkaķīti, par cilvēku personību. Te vietā būtu tik viena prasība - obligāti jāizlasa. teiksim, 15 grāmata.
zvirbulēns
z
Baidos, ka grāmatas vairs nelasa, nelasa ne obligātās, ne ieteicamās, nelasa un viss. Un, ja tā, tad atliek vien pateikt : Labrīt, Egīl! Par ko mēs vispār te runājam?
Zirnim vairāk nelejiet
Z
Nu sāksim ar to, Zirni, ka ne atraitnes dēli, ne cibiņi, ne dullie daukas, ne lienes un kaspari, ne kārlēni, birkenbaumi un grīntāli ne velna nerūdās, bet mirī nost. Cita lieta = Kārļa Kraujiņa ''Spoku dzirnu'' varoņi. Piedzīvojuši kārtīgu izbīli, viņi nonāk pie secinājuma, ka nekā pārdabiska tomēr nav, bet vienīgais, no kā jābaiodās, ir pašas bailes. Kā teica mana literatūras skolotāja ''Bailes ir tas, ko jūs sev iestāstāt.'' Laicena ceļotājs no stāsta ''Laimes putns'', izgājis cauri grūtībām, kuru pietiktu 557 atraitnes dēliem un 220 000 cibiņiem, nostrādājies fabrikās, sadraudzējies ar Sahāras beduīniem un izmēģinājis paša būvētu aeroplānu, secina, ka ''neuzkāpjamā kalna pasaulē nav, bet laimes putns ir viņš pats'', bet Jaunsudrabiņa saimnieks izgriež pogas pašam velnam. Lūk tie ir varoņi, no kuriem var ņemt piemēru.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Vienīgais biezais visā valstī(9)

No viesnīcu ķēdēm un telekomunikāciju uzņēmumiem līdz makaronu, korķu un zobu implantu ražošanai – tik plašā spektrā darbojas cilvēki, kas pašu spēkiem vai ar mantojuma sākuma kapitālu tikuši pie ...

Atklāj Merķeli sevī!(7)

Izstādes Sapere aude! Uzdrīksties zināt! Garlībam Merķelim 250 idejas un tekstu autore Aija Taimiņa par to, kāpēc Grēta Tunberga ir kā mazs Merķelis, par latviešu naida evaņģēliju un par laikmetu, k...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata