Pat tie, kas domā, ka krievu meitenes, kas sociālajos tīklos sola nākt te ar puķēm arī pēc gada un pēc desmit gadiem, ir feiks vai provokācija, nevarēja neredzēt puķu daudzumu. Ja cilvēks pats vai viņa senči te ir ieradušies ar atbrīvotāja apziņu, un ja šo apziņu visus 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņam turpina potēt kaimiņvalsts propagandas aparāts, no kuras viņš vai viņa senči Latvijā okupācijas rezultātā ieradušies, ir jābūt patiesi nepārspējamai iztēlei, lai spētu iedomāties, ka tajās Latvijas vietās, kurās kolonistu ir vairākums, viņi draudzīgi metīsies uz ceļa un kaisīs sev pelnus uz galvas par pagātnes grēkiem. Tas arī no viņiem netiek prasīts, bet 10. maija rašisma demonstrācija parādīja, ka pat cerības uz izpratni Latvijas vēstures un Ukrainas šodienas sakarā ir bijušas veltas. Protams, rašistam daudz ērtāk ir ticēt, ka krievu tauta kā Jēzus ir ziedojusi sevi uzvarā pār nacismu, un ikkatrs, kurš šo faktu bez iebildēm nepieņem, ir bezdievis, tātad pelnījis mūžīgo pazušanu, – kā to Krievijas armija īsteno Ukrainā, nogalinot un izvarojot.
Kas no 10. maija izriet? Ka jābeidz krievus uzskatīt par nesaprātīgiem bērniem, ir jārespektē viņu impēriskā pašapziņa, vienlaikus tajā vienīgajā valodā, kuru viņi saprot, paskaidrojot, ka Latvijas Republikā krievimpēriski recidīvi pieļauti netiks. Tā vienīgā valoda nav krievu valoda.
Šīs SestDienas, 13. – 19. maija numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Lai asinsritē neveidotos trombi. Grupa Sigma, gatavojoties jaunā albuma koncertiem, savās iepriekš sarakstītajās dziesmās atrod tēmas, kas sasaucas ar pašlaik pasaulē notiekošo.
PASAULĒ. Attīstības pasaule nav Rietumu pusē. Aktīvi sodīt Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā ir gatavas tikai nepilna trešdaļa pasaules valstu. Pārējās, tostarp vadošās attīstības valstis, ir noskaņotas Krievijai labvēlīgi vai ievēro neitralitāti, neatbalstot nedz Maskavu, nedz Rietumus. Kādi motīvi diktē šādu izvēli, un kuras valstis uzskatāmas par nozīmīgākajām Krievijas atbalstītājām?
LAIKA MAŠĪNA. Cik sver viena grivna. Saprotamu iemeslu dēļ Ukrainas grivna pašlaik nav tā stabilākā pasaules valūta un tās vērtība ir tikai 0,031 eiro. Taču sensenā pagātnē par grivnām dēvēti sudraba stienīši, kuru svars bijis pat lielāks par 200 gramiem.
TĒMA. Skatīties no putna perspektīvas. Ideja par grāmatu “Vara un ticība. Ceļojums uz skaistākajām baznīcām un klosteriem Eiropas austrumos no Jeruzalemes līdz Ziemeļnorvēģijai” Rihardam Bērugam ienākusi prātā tieši Rīgā. Pirms trim gadiem, piedaloties vecticībnieku dievkalpojumā Rīgas Grebenščikova dievnamā, viņš saprata: es dodos ceļā! Viņa dzīve starp Latviju, Norvēģiju un Svanetiju Gruzijā tam nebija šķērslis, neapturēja ne kovids, ne ceļojumu maršruts caur “karstajiem” punktiem. Grāmatā iekļautas 80 svētvietas, bet stāsts nav par vēsturi – tā ir šodiena, dzīvi cilvēki, individuāli likteņi un globālas tendences, kam īpašu aktualitāti piedod arī Ukrainā notiekošais karš.
CEĻOJUMS. Katram savu araratu. Daba un klosteri ir Armēnijas tūrisma industrijas stūrakmeņi. Tikmēr savā ārpolitikā valsts mēģina balansēt uz šķietamas neitralitātes robežas, cenšoties nesakaitināt Krieviju.
SPORTS. Plāns izpildīts ar uzviju. Rimi Rīgas maratons nedēļas nogalē ierastajā formātā risināsies pirmo reizi kopš 2019. gada un pulcēs teju 20 tūkstošus skrējēju.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.