Zemessargs – pagaidām lupatlasis

Cildinošas frāzes un uzslavas zemessargiem teiktas nu jau gadu pēc gada.

Šodien un katru dienu mēs esam lepni par Latvijas armiju, zemessardzi un jaunsardzi. Jūs esat mūsu tautas spēka un drosmes simbols!

— Raimonds Vējonis (@Vejonis) November 11, 2016

Līdz ar Ukrainas krīzes sākumu Latvijā bieži uzsvērta šīs brīvprātīgās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūras loma valsts aizsardzībā, un nav šaubu, ka liela daļa zemessargu ir gatavi nolikt galvu par dzimteni. Tomēr, izrādās, šobrīd ar to nepietiek – zemessargiem par dzimteni "jānoliek" arī vairāki simti eiro, jo katra efektivitāte ļoti atkarīga no tā, cik naudiņas pats ieguldījis.

Saskaņā ar Zemessardzes sniegto informāciju šobrīd līgumu par brīvprātīgu dalību parakstījuši apmēram 7100 cilvēku, taču tajā darbojas apmēram vēl tūkstotis veterānu un 500 instruktoru no profesionālā dienesta. Finansējums kopumā valsts aizsardzībai, tostarp Zemessardzei, katru gadu aug, un it kā nevajadzētu būt pamatam žēloties.

Tomēr pagaidām, izrādās, problēmu zemessargu ikdienā netrūkst. Pērn rudenī par to sāka parādīties raksti privātajā blogā Ivars Čiekurs un viņa piedzīvojumi. Reakcija bija dažāda – no piekrišanas un nosodījuma valstij par nespēju atbilstoši ekipēt brīvprātīgos līdz pat autora apvainojumiem valsts nodevībā un patriotisma trūkumā. Lai noskaidrotu, kurā pusē tad īsti taisnība un kāda ir situācija šajās brīvprātīgo vienībās, SestDiena, gluži kā bloga autors, "ierakās Zemessardzē".
 

Patriotisms runāt

Ivara Čiekura (autora vai autoru kolektīva pseidonīms – red.) blogā, kas pirms strīdīgajām publikācijām nebija pārlieku populārs un galvenokārt publicēja skarba humora komiksus, pagājušā gada rudenī varēja lasīt rakstu sēriju, kurā, izmantojot attēlus un blogam raksturīgo melno, brīžam necenzēto humoru, tika detalizēti aprakstītas un kritizētas problēmas, ar ko šobrīd saskaras vidusmēra zemessargs: proti, gan mugursomas, uzkabes, patronsomas un medpaketes, gan vēl citas būtiskas ekipējuma sastāvdaļas Latvijas Zemessardzē atpaliek ne tikai no modernajiem militārajiem standartiem, bet dažubrīd ir faktiski nelietojamas.

SestDienai ar Ivara Čiekura bloga pārstāvi izdevās tikties tikai pēc apliecinājuma, ka viņa vēlme palikt anonīmam tiks cienīta, un arī pati tikšanās bija iespējama tikai ar viņa noteikumiem – viņam izvēloties tikšanās vietu un bez apmainīšanās ar tālruņa numuriem.

Atbildot par komentāriem publiskajā telpā pēc rakstu publicēšanas, Čiekura bloga autors īsi piebilda – ar patriotismu viņam "viss kārtībā", jo, viņaprāt, patriotisms ir runāt par problēmām, kamēr tās vēl ir labojamas, nevis sagaidīt brīdi, kad vairs nebūs atkāpšanās ceļa. 

Sarunas aktualitātei un nepieciešamībai piekrita arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks ar pieredzi militārajā sfērā Uģis Romanovs: "Līdz šīm diskusija bijusi vienā virzienā – cik ministrija, cik NBS pasaka par iepirkumiem, par spēkiem, tik arī informācija par valsts aizsardzību nonāk līdz sabiedrībai. Kopumā sabiedrība ir neizglītota par aizsardzības jautājumiem." Eksperts minēja arī Zviedrijas piemēru, kurā tāpat sākotnēji kāds blogeris anonīmi kritizējis aizsardzības jomas darbu, vēlāk gan to darot arī publiski. "Šāda diskusija ir nepieciešama! Vai tas ir Ivara Čiekura blogs vai Mārtiņa Vērdiņa Vara bungas (cits blogs, kurā arī raksta par aizsardzības jomu, – red.), tas tikai stiprina valsts aizsardzību," uzsvēra pētnieks.