Latvijas ārējā robeža ir arī Eiropas Savienības (ES) un NATO ārējā robeža, līdz ar to tās stiprināšana nav tikai nacionāls jautājums. Tas nozīmē arī ES valstu savstarpējo sadarbību, kā arī NATO iesaisti tās sargāšanā. "Kopš Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai 2022. gada februārī sadarbība ir pieaugusi. ES un NATO sadarbojas militārās mobilitātes jomā, lai veicinātu papildu militāro spēku pārvietošanos krīzes gadījumā, kas ir īpaši būtiski Baltijas reģionā, kā arī NATO ģenerālsekretārs regulāri piedalās ES vadītāju Eiropadomes sanāksmēs," skaidro Imants Lieģis, Latvijas Ārpolitikas institūta Drošības programmas vadītājs un vecākais pētnieks.
Pēdējā laikā ES īstenojusi virkni nozīmīgu pasākumu, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību aizsardzības jomā. 2024. gads ir pirmais gads, kad ES dalībvalstis kopumā iztērē vairāk nekā 2% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības vajadzībām. Būtiski, ka tas tiek novirzīts jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem un infrastruktūrai, lai uzlabotu ES dalībvalstu militārās spējas un sagatavotību. Latvija 2024. gadā aizsardzībai ir atvēlējusi 3,17% no IKP. 2025. gadā paredzētais aizsardzības budžets sasniegs 3,45% no šī brīža prognozētā IKP.
Īpaša loma šajos jautājumos Eiropas līmenī ir aizsardzības komisāra amatam. Šī amata mērķis ir stiprināt Eiropas aizsardzības spējas, veicināt aizsardzības rūpniecības attīstību, kā arī sadarboties ar ES dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem aizsardzības jautājumos. Līdz ar šī amata izveidi Eiropas Savienība pastiprināja centienus attīstīt kopēju aizsardzības politiku un sadarbību, lai reaģētu uz globālajiem drošības izaicinājumiem.
"Ir ļoti būtiski, lai ES spēlētu nozīmīgu, papildinošu lomu NATO spēju attīstībā, tāpēc ļoti svarīgi, ja mēs skatāmies uz nākamo komisiju, kas sāks darbu šā gada 1. novembrī un darbosies nākamos piecus gadus, – lai atslēgas amatos ir arī Baltijas reģiona pārstāvji. Tai skaitā ir arī Valdis Dombrovskis kā ekonomikas un ražīguma komisārs, viņam uzticēti arī īstenošanas un vienkāršošanas komisāra pienākumi. Aizsardzības komisārs būs Lietuvas pārstāvis, kādreizējais premjerministrs Andrjus Kubiļus, bet Igaunijas bijusī premjerministre Kaja Kallasa ir nozīmēta kā komisāre ārlietās. Domāju, ka šī komisija ir svarīga, lai īstenotu Eiropas apņēmību nākamajā desmitgadē ieguldīt 500 miljardus eiro tieši aizsardzībā. Protams, skaidrs, ka aizsardzība būs viena no lielajām prioritātēm, un svarīgi, lai Latvija no tās maksimāli iegūtu," aktuālo situāciju ES līmenī komentē Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 25. - 31. oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!