„Mana bērna mācības maksā 850 Ls mācību gadā, kas ļoti līdzinās mācību maksai augstskolas maksas apmācībā. Tātad par kādu bezmaksas izglītību mēs varam runāt? Ja valsts uz skolēnu nodrošina labi ja 1 Ls mēnesī? Toties vecākiem ir jāver vaļā savs maks un jāmaksā par apmācību un visiem nepieciešamajiem mācību līdzekļiem vēl vairāk, nekā būtu jāmaksā par studijām augstskolā viena mācību gada ietvaros....,” Tiesībsarga birojam sūdzējusies viena no skolēnu mammām.
Februāra beigās tiesībsargs aicināja ziņot par gadījumiem, kad skola likusi vecākiem iegādāties materiālus skolas mācību procesa nodrošināšanai. Informāciju par skolu, klasi, mācību priekšmetu, iegādājamo mācību materiālu un veidu, kā skola izteikusi vecākiem nepieciešamību iegādāties skolai vajadzīgo, tiesībsargs aicināja sūtīt līdz 9.martam.
Atsaucoties tiesībsarga aicinājumam, tika iesūtītas 136 vēstules. Vēstules rakstījuši gan skolēnu vecāki un skolotāji, gan vecāku apvienības un novadu izglītības pārvaldes.
Visbiežāk vecāki atzinuši, ka viņiem jāiegādājas grāmatas un darba burtnīcas. Vecāki informējuši arī Tiesībsarga biroju par skolu iedotajiem grāmatu sarakstiem.
Gan vecāki, gan skolotāji norādījuši uz faktu, ka mācību grāmatu un darba burtnīcu vienā un tajā pašā priekšmetā, viņuprāt, ir par daudz. Ja bērns mācās vienā skolā, tad, pārejot uz citu skolu mācību gada vidū, visticamāk atkal mācību grāmatas un darba burtnīcas būs jāpērk no jauna, jo jaunajā skolā visdrīzāk skolotājs lietos citu. Vecāki neslēpa arī aizdomas, ka skolotāji un izdevniecības sadarbojas.
Visdārgākie mācību priekšmeti, pēc vecāku domām, ir angļu valoda, mājturība un vizuālā māksla jeb zīmēšana. Šiem priekšmetiem nepieciešamo lietu saraksts ir pavisam garš – sākot no papīra iegādes, krāsām un beidzot ar audumiem izšūšanai un tamboradatām.
Dažās vēstulēs vecāki pat ironizējuši - drīzāk tiesībsargam būtu jāaicina ziņot par gadījumiem, kad nekas no mācību materiāliem vecākiem nav jāiegādājas par saviem līdzekļiem!
Kā informēja Tiesībsarga birojs, informācija tiks pieprasīta arī no skolām un pašvaldībām, lai noskaidrotu, kurš pieņem lēmumu par naudas sadalījumu konkrētām pozīcijām – skolas pašas vai pašvaldības.