Skolu pārstāvji atzīst, ka skaidra korekcijas sistēma ir nepieciešama, lai skolas var sekot noteiktai kārtībai soli pa solim, nevis improvizēt. Taču citi pārliecināti, ka svarīgāk meklēt agresijas cēloni ģimenēs, nevis tikai cīnīties ar sekām. Tāpat skolu psihologi novērojuši, ka bērnu agresija izpaužas jau bērnudārzā un mazākajās klasēs, kur ar to nepieciešams savlaicīgi strādāt, vēsta radio.
Agresija vai vardarbība skolās novērojama lielākoties jaunākajās klasēs. Izglītības un zinātnes ministrijai zināmi ap desmit agresīvas uzvedības gadījumi skolās 2012.gadā. Tās ir situācijas, kad kāds bērns agresīvi vērsies pret skolas biedriem vai skolotājiem gan traucējot mācības, gan iekaustot kādu. Skolu pārstāvji skaidro, ka tā nav izteikti aktuāla problēma valstī, taču neesot skaidrības, kā tieši skolai jārīkojas šajos gadījumos.
Ogres 1.vidusskolā ir bijušas dažādas agresijas izpausmes klasēs, radio atzīst direktore Ineta Tamane un skolotāja Irēna Popčenoka: "Pirms vairākiem gadiem bija gadījums, kad bērns uzbruka citiem bērniem, plēšot drēbes un nodarot sāpes. Tas bija ļoti smags gadījums, kur uzreiz iesaistījām bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. Visās skolās jau ir šie psiholoģiskās vardarbības gadījumi, neiecietība, pārākuma demonstrēšana. Īpaši, ja klasē ir divi līderi, tad ir cīņa vienam ar otru, un pārējā klase arī cieš. Bet tādēļ agresīvie nav jāizolē, ar viņiem ir jāstrādā, un mēs to arī darām - gan ar psihologu, gan ar vecākiem."
Ogres skolā uzvedības problēmas risina arī, mainot klasi, kurā disciplīnas neievērotājs mācās, jo bieži iemesls ir kādas nesaskaņas. Tāpat agresija parādās, ja bērns mācībās netiek līdzi pārējiem vai arī, piemēram, bērni cīnās ar citiem kādu videospēļu iespaidā. Taču smagākie gadījumi parasti saistāmi ar kādām medicīniskām problēmām.
"Šobrīd direktors ir nepasargāts, jo nav likuma mehānisma, kas pateiktu, kā šajās situācijās jārīkojas. Valstī jābūt kaut kādai kārtībai, ka gadījumos, ja bērns rīkojas agresīvi un apdraud citus, ir noteikts, kam ziņot - pašvaldībai, sociālajam dienestam vai bērnu tiesību inspekcijai. Tā, lai viss mehānisms darbojas," saka Ineta Tamane. Viņa ir arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētāja, un norāda, ka psihologu skaits skolās kopumā ik gadu sarūk.
Savukārt Rīgas 45. vidusskolas direktors Tālis Veismanis uzskata, ka skolēnu agresijas problēma valstī ir pārspīlēta. Viņaprāt, viss ir atkarīgs no ģimenes, kurā atvase aug: "Agresīvu skolēnu nav ne vairāk, ne mazāk. Godīgi sakot, mēs vienmēr analizējam tikai sekas, bet jāsāk domāt par cēloņiem, un tie lielākoties nāk no mājas, no ģimenes."
Izglītības ministrijā agresīvo bērnu savaldīšanai arvien turpina meklēt risinājumus. Pērn virzītos priekšlikumus - bērnus izslēgt no mācību procesa uz laiku - psihologi, skolotāji un citi speciālisti noraidīja. Tādēļ ministrija uzdeva Latvijas Skolu psihologu asociācijai veikt pētījumu par citu valstu pieredzi.
Ministrijas pārstāve Baiba Bašķere radio stāsta, ka, ņemot vērā skolu psihologu ieteikumus, patlaban izstrādā kārtību, lai soli pa solim noteiktu, kā skolām rīkoties situācijās, kad skolēnu drošība ir apdraudēta kāda bērna agresīvās uzvedības dēļ: "Skolas tas neskars tādā nozīmē, ka tās varēs uzelpot un atbrīvoties no skolēniem, kam ir agresīva uzvedība. Šie noteikumi būs kā atbalsta pasākumi, pasakot priekšā izglītības iestādes vadītājam, kā rīkoties, kā iesaistīt atbalsta personālu, kā informēt vecākus un kāda ir viņu atbildība. Kā arī gadījumos, kad skolas iespējas ir izsmeltas, kā piesaistīt pašvaldību sociālo darbinieku vai bāriņtiesu."
Grozījumi noteikumos par izglītojamo drošību ministrijā tiks saskaņoti un izstrādāti līdz 1. martam.