Trenējos jau piekto gadu. Aizgāju uz Cēsu sporta skolas atvērto durvju dienām, un orientēšanās man uzreiz iepatikās – ļoti patīk šajā sporta veidā valdošā gaisotne un dabas baudīšana. Orientieristi ir ļoti atvērti un komunikabli.
Treniņi notiek 2–4 reizes nedēļā. Aizvadu gan skriešanu mežā, gan vieglatlētikas treniņus, gan arī teorijas nodarbības, kurās mācāmies apzīmējumus, analizējam skrietās distances. Tāpat eju mūzikas skolā un spēlēju flautu – pēc skolas aizņemta ir katra diena.
Orientēšanās izceļas ar to, ka tajā jāskrien un jādomā reizē. Tas nav viegli. Manas stiprās puses noteikti ir domāšana un pati orientēšanās, savukārt pie skriešanas vēl jāpieliek.
Mana mīļākā distance ir garā. Patīk arī sprinta distances, ko veic pilsētās. Tādās sacensībās jāskrien ļoti ātri un ātri jāpieņem lēmumi.
Līdz šim lielākais sasniegums man ir šogad Baltijas čempionātā izcīnītā pirmā vieta garajā distancē savā vecuma grupā. Turpinājumā gribētu veiksmīgi startēt Eiropas jauniešu čempionātā.
Nāku no Cēsīm, kur orientēšanās ir populārs sporta veids. Cēsniece ir arī Latvijas labākā orientieriste Sandra Grosberga, kura man ir piemērs. Esmu ar Sandru runājusi, un viņa man sniedza lielu motivāciju. Vēl neesmu droša, ko darīšu nākotnē, bet esmu pārliecināta, ka orientēšanās man arī vēlāk būs kaut kas nedaudz vairāk kā hobijs.
Rakstu lasiet arī žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!