IZMAKSAS SAMAZINĀT NEIZDODAS
Parīzē iepriekš spēles notikušas 1900. un 1924. gadā, kļūstot par otru pilsētu aiz Londonas, kur tās risinājušās trīs reizes. Kopumā Francijā šīs būs jau sestās olimpiskās spēles, jo trīs reizes uzņemts arī ziemas sporta forums. Sacensības atgriezīsies pie tradicionālā četru gadu cikla pēc tam, kad Tokijas olimpiāde Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārcelta uz 2021. gadu. Spēlēm turpinot doties mūsdienīgu sporta veidu virzienā, debiju piedzīvos breiks, skeitbords, sērfošana un sporta kāpšana, kā arī pirmoreiz vēsturē sieviešu un vīriešu sportistu īpatsvars būs identisks.
Eiropā olimpiskās spēles atgriezīsies pēc 12 gadu pārtraukuma, un iemesls visiem ir labi zināms – milzīgās izmaksas. 100 dienu pirms atklāšanas ceremonijas tika pausts, ka spēles Francijai izmaksās vismaz deviņus miljardus eiro, jau tobrīd prognozējot, ka, visticamāk, tomēr šī summa pārsniegs arī simbolisko desmit miljardu robežu, bet tas tāpat ir mazāk nekā priekšgājējiem. Kovida krīzes skartās un par gadu pārceltās 2021. gada Tokijas olimpiskās spēles izmaksāja 12 miljardus eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā tika prognozēts sākumā. 2016. gada Riodežaneiro olimpiādes izmaksas milzīgās korupcijas dēļ sasniedza 11,8 miljardus, vairāk nekā pusei no tā tiekot ieguldītai infrastruktūrā, bet 2012. gadā Londonā spēles izmaksāja starp 12 un 15 miljardiem eiro. 2008. gadā Pekinā, balstoties uz šī brīža naudas kursu, eksperti izmaksas lēš 40 miljardu apmērā, bet 2004. gada Atēnu olimpiskās spēles, kas Grieķiju noveda ilgstošos parādos, izmaksāja 13 miljardus eiro, vēstīja aģentūra AFP.
2020. gadā veikts Oksfordas Universitātes pētījums noskaidroja, ka ikvienas vasaras olimpiskās spēles kopš 1960. gada pārkāpušas plānoto budžeta slieksni, vidējām izmaksām esot 2–3 reizes lielākām par sākotnēji plānoto. Starp pilsētām, kuras olimpiskās spēles gandrīz noveda līdz bankrotam, bez Riodežaneiro un Atēnām tika nosaukta arī Monreāla 1976. gadā. Kaut gan Parīzes spēļu organizatori solīja, ka 95% pasākumu notiks jau esošā sporta infrastruktūrā, tas viņus nav glābis. Francijai jau tagad ir Eiropas Savienībā trešais lielākais valsts parāds pret iekšzemes kopproduktu, pārsniedzot 110% un tuvākajos gados tas varētu kāpt vēl vairāk. Priekšā atrodas vien Grieķija un Itālija.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūlija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!