Par atvaļinājumu jāaizmirst
Vidusskolas laikā Aivars bijis parasts jaunietis, kurš brīvajā laikā apmeklējis svaru zāli un svēris aptuveni 100 kilogramu. "Pēc trenera piedāvājuma sāku startēt spēka trīscīņas sacensībās, līdz izdzirdēju, ka gaidāmi pagasta spēkavīru mači, kuros arī piekritu nostartēt. Finišēju trijniekā un man iepatikās, jo spēkavīru sacensībās atšķirībā no spēka trīscīņas nevis jāceļ maksimālais svars, bet nepieciešams būt unikālam – spēcīgam, ātram un izturīgam." Tā nu viņš sācis trenēties nopietnāk, katru gadu audzējot klāt pa pāris kilogramiem sava svara un šobrīd sver jau aptuveni 145 kilogramus. "Citi atlēti mēģina svaru dzīt strauji, bet es uz to nespiedu, vairāk strādāju pie spēka – ja spēks nāks, nāks arī svars. Ēdu, cik gribu, kad gribu, ko gribu, kas man garšo. Kalorijas neskaitu, tam esmu par slinku. Vēlie treniņi beidzas pēc astoņiem, tātad mājās esmu pirms deviņiem, paēdu un drīz jau jāiet arī gulēt. Tas gan nav pareizākais, ko darīt, labāk būtu pēc vakariņām pastaigāties, lai apēstais labāk pārstrādājas."
Paralēli spēkavīru sportam Aivaram ir arī pilnas slodzes darbs, kurā viņš strādāt sāka laikā, kad startēja tikai Latvijas līmeņa sacensībās. "Mači bija nedēļas nogalēs, tāpēc darba apmeklējumu tas neietekmēja. Tomēr arī tagad, ja vajag brīvu dienu vai kādas stundas, varu sarunāt, turklāt mani laiž arī uz sacensībām. Gadās, ka gada laikā darbā neesmu pat divus mēnešus, bet tas arī nozīmē, ka atvaļinājumu vispār neņemu," sportists stāsta par smago augsta līmeņa sportista dzīvi. Turklāt nevar aizmirst – lai veiksmīgi startētu sacensībās, nepieciešams daudz trenēties, un Aivars treniņus aizvada četras reizes nedēļā, trīs no tiem ir darbdienu vakaros. "Ja es nestrādātu, varētu trenēties vairāk, bet tagad nedrīkstu aizmirst, ka kādu vakaru vajag arī atpūsties."
Bez ultimātiem
Laiku nepieciešams veltīt ne tikai darbam un treniņiem, bet arī ģimenei, turklāt Šmaukstelim pavisam nesen bija ģimenes pieaugums. "Bērni gaida, nepieciešams atrast laiku arī viņiem. Brīvajās dienās teorētiski gribas tikai atpūsties, noslinkot dīvānā, bet nevar. Esmu apņēmies kaut kādā veidā atrast vairāk laiku ģimenei," stāsta viens no pasaules spēcīgākajiem vīriem, sacīdams paldies sievai par pretimnākšanu. "Jā, gadās visādi. Arī viņa dažreiz ir ļoti neapmierināta, ka nevaru palīdzēt, bet lielākoties saprot un ultimātus beigt karjeru neizvirza." Tomēr pats Aivars uzsver, ka jūtas ļoti slikti, nespējot saviem tuvākajiem veltīt pietiekami daudz laika. Īpaši aizņemts viņš ir vasarā, kad ir aktīvā sacensību sezona. "Vasaras sezonā ģimenei laika atliek tik, cik atliek. Vairāk tas pieejams starpsezonā, bet tad atkal laikapstākļi ir draņķīgi un ātri kļūst tumšs." Neskatoties uz smago grafiku, spēkavīram karjeras laikā izdevies izvairīties no smagām traumām. "Vienīgi bija operācija plecam. Sākumā ārsti domāja, ka noplēsts dziļais muskulis, bet jau operācijas laikā atklājās, ka tik nopietni nav, tika konstatēti mikroplīsumi, kuros bija izveidojušies rētaudi un pie noteikta leņķa radīja diskomfortu. Jā, bijuši savilkti muskuļi, saites, bet ne plīsumi," atklāj sportists. Tāpat viņam viena zoba vietā pēc vairākkārtējas bojāšanas, atsitot zodu pret baļķi, nācies ielikt implantu.
Pacelt var visu
Kad spēkavīram tiek uzdots jautājums par viņa personiskajiem pacelto svaru rekordiem, Šmaukstelis saka, ka pacelt var visu, tikai jāatrod pareizais punkts, kur celt. Viņš skaidro, ka spēkavīru sportā parasti nav nepieciešams pārspēt vienas reizes pacelšanas rekordus, un atklāj, ka ar 320 kilogramu smagu svaru stieni ir pietupies desmit reižu, spējis nedaudz vairāk kā 50 sekundēs uzcelt desmit akmeņus, kas svēruši no 100 līdz 200 kilogramiem, kā arī pirms diviem gadiem Dubaijā trīs reizes pacēlis 190 kilogramu smagu baļķi, bet viņa personiskais rekords ir vien par pieciem kilogramiem lielāks.
Pagājusī sezona Latvijas sportistam bija lieliska, noslēdzošajās sešās sacensībās izcīnot pirmo vai otro vietu. Turklāt viņš uzvarēja arī spēkavīru Čempionu līgas sezonas finālā. "Tika aizvadīts veiksmīgs sagatavošanās cikls, kurā izdevās izdarīt visu plānoto, nekas netraucēja un varēju kārtīgāk ieguldīties treniņos," sportists skaidro. Viņš atzīst, ka panākumu avots meklējams tikai un vienīgi čaklos treniņos. "Pats arī jutos ļoti labā formā. Tomēr no marta līdz oktobrim bija desmit sacensības, tāpēc uz pēdējām divām jau braucu ar domu, ka viss ir līdz kaklam, vēlos atpūtu, kā būs, tā būs. Beigās izrādījās, ka šāds domāšanas veids pat palīdz."
Uzvaru Čempionu līgas finālā viņš sauc par vienu no saviem karjeras lielākajiem panākumiem, tomēr visaugstāk vērtē 2021. gadā izcīnītās trešās vietas World Ultimate Strongman sacensībās Bahreinā un Apvienotajos Arābu Emirātos, kā arī pērn gūto otro vietu Giants Live World Tour Finals sacensībās. Uz Čempionu līgu brauc tikai daļa no pasaules labākā desmitnieka sportistiem, bet šajos mačos piedalījusies lielākā daļa no vadošajiem spēkavīriem. "Šī gada mērķis – lai sezona izdodas tikpat veiksmīga kā pagājušās beigas. Vēlētos visās sacensībās iekļūt labāko trijniekā."
Rakstu lasiet arī žurnāla Sporta Avīze marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!