Sitienu tuvu jostas vietai saņēmusi Latvijas volejbola izlase, kas turpina gatavoties Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēm. Pirmais turnīrs būs Nīderlandes pilsētā Roterdamā jau šīs nedēļas beigās. Spēļu secībā mūsējie tiksies ar Slovēniju (16.V), Nīderlandi (17.V) un Azerbaidžānu (18.V).
Pirmdien, motivējot ar ģimenes apstākļiem, viens no valstsvienības potenciālajiem līderiem Ansis Medenis nosūtīja īsziņu izlases menedžerim Edgaram Zaiženijam, informējot, ka treniņus izlasē vairs neturpinās. Cilvēki Medeņa soli uztvēra dažādi. Vieniem tas bija nepatīkams pārsteigums, citiem - kā sauja sāls, ko uzbērt uz federācijas asiņojošajām brūcēm. Ansis pateica visu, ko tobrīd domā gan par Volejbola federācijas darba stilu, gan par komandas izredzēm un atmosfēru tajā. No viņa skatupunkta raugoties, Ansis demaršu pamato arī ar vēlmi sacelties pret stagnātisku iestādi. Uzskatīt, ka viss, ko viņš pasaka, ir muļķības, arī nevajadzētu.
Šobrīd Volejbola federācijas kažokā ir ne mazums utu. Ir arī līdz galam neizpildītas saistības pret spēlētājiem (ne tikai Medeni vien). Protams, ka to izraisītā kasīšanās traucē gan volejbola attīstību kopumā, gan izlases gatavošanos Eiropas čempionāta atlases spēlēm. Arī darba organizāciju valstsvienībā varētu vēlēties labāku - pie menedžera izlase tika tikai aprīlī. Daudziem, protams, nav pa prātam, ka vara koncentrējusies Lāse-R rokās - galvenais treneris, fiziskās sagatavotības treneris, tagad arī menedžeris. Spēlētājiem nebija pa prātam arī tas, ka par izlases plāniem viņi tika informēti tikai aprīlī. Daudziem bija citas ieceres, tāpēc daži (Leitis, V.Grimailovs, J.Šmēdiņš) spēlēt izlasē atteicās, bet ārzemnieki treniņprocesam pievienojās ar novēlošanos. Tas viss tiešām tā ir. Taču, lai cik arī jauks puisis atsevišķās dzīves jomās ir Ansis Medenis (apmaksā brālim mācības, ir labs kompānijās), karogs cīņai ar stagnāciju nav pareizais. Pērn pēc Eirolīgas turnīra Ansis pats atzina, ka savienot dzīves baudīšanu ar regulāriem treniņiem un spēlēšanu izlasē ir neiespējami. Viņš solījās šo mācību ņemt vērā. Taču ilgā (8 mēneši) prombūtne no Rīgas un šejienes izklaides vilinājums izrādījās pārāk liels. Medenis pārbaudījumu neizturēja un laikam saprata, ka šajā situācijā vislabākais lēmums ir pašam paiet malā. Diemžēl tam sekojošie vārdu plūdi zāģē zaru, uz kura viņš pats sēž. Ne velti no pretējās puses tagad skan vārdi: "Vajadzēja jau pērn viņu atskaitīt no izlases, kad uz treniņiem atnāca pēc negulētas nakts. Tad varbūt būtu vairāk ko ņēmis vērā. Milzīgais kļūdu procents servēs vien turnīrā Baltkrievijā uzskatāmi parādīja, kur viņš ir visbiežāk uzturējies pēdējās dienās." Kā izteicās izlases menedžeris Edgars Zaiženijs, mikroklimats izlasē uzlabojas un mērķis - cīnīties par ceļazīmi uz Eiropas čempionāta finālturnīru - nav mainījies.
Varētu pārfrazēt slaveno Jegora Ļigačova Borisam Jeļcinam vērsto frāzi Boris, ti ņeprav. Tikai šoreiz adresāts ir nu jau bijušais Latvijas volejbola izlases spēlētājs Ansis Medenis. Vai, cerot, ka federācijas runasvīri mainīsies, viņš pats izdarīs pareizos secinājumus?
* Ansi, tev nav taisnība