Čerkesu diaspora pieprasa atcelt olimpiādes rīkošanu Sočos

Čerkesu diaspora ir pievienojusies 2014.gada Soču ziemas olimpisko spēļu pretiniekiem, starp kuriem ir arī vides aizsardzības organizācija "Greenpeace" un cilvēktiesību organizācija "Amnesty International".Čerkesi uzskata, ka olimpiskās spēles Sočos ir tikpat cinisks pasākums kā iespējamu sporta sacensību rīkošana bijušās Aušvicas (Osvencimas) nāves nometnes teritorijā Polijā.2014.gadā paies tieši 150 gadi, kopš cariskās Krievijas militārā kampaņā tika iznīcināti 300 tūkstoši čerkesu Sočos un tās apkaimē. Lai gan Krievijas impērijas vēsturnieki 1864.gadā aprakstīja šo notikumu, neviena valsts vēl nav atzinusi čerkesu masu slepkavību par genocīdu.Cariskās Krievijas rīcības dēļ daudz čerkesu emigrēja dienvidu virzienā uz Turciju un citām valstīm. Pašlaik visā pasaulē no ASV līdz Jordānijai un Izraēlai dzīvo septiņi miljoni čerkesu, bet Krievijas Ziemeļkaukāzā - apmēram 700 tūkstoši."Šīs [olimpiskās] spēles ir daļa no Krievijas politikas čerkesu vēstures iznīdēšanai," sacīja ASV dzimusī Laiza Džarkasi, kas piedalījusies lobija grupas "Nē Sočiem 2014" ("No Sochi 2014") dibināšanā. Šajā grupā ir pārstāvētas 30 čerkesu organizācijas."Viņi [Krievija] veic būvdarbus uz masu kapa. Mums tas jāaptur," Džarkasi paziņoja Ziemeļkaukāzam veltītā konferencē, kuru rīkoja ietekmīgā ASV pēcpadomju pētniecības organizācija "Jamestown Foundation" ("Džeimstaunas fonds")."Nē Sočiem 2014" ir rīkojusi protestus Vankūveras ziemas olimpisko spēļu laikā februārī, kā arī Ņujorkā un Stambulā. Tā ir aicinājusi Starptautisko olimpisko komiteju (SOK) pārskatīt lēmumu par 2014.gada ziemas olimpisko spēļu norises vietu, bet nav saņēmusi atbildi.Soču olimpiādes organizācijas komiteja paziņoja, ka "tai nav pienākuma komentēt vēsturiskus vai politiskus notikumus vai darbību". No komentāriem atturas arī Kremļa administrācija.Čerkesi sestdien oficiāli iesniedza Gruzijas parlamentam rezolūcijas projektu par čerkesu genocīda atzīšanu. Viņi to pamatoja ar Gruzijas valsts arhīva dokumentiem.Ja Gruzija pieņemtu šādu rezolūciju, tā vēl vairāk saasinātu Gruzijas attiecības ar Krieviju, kas ir saspīlētas pēc 2008.augustā notikušā kara starp abām valstīm.1994.gadā toreizējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins atzina, ka čerkesu pretošanās cariskā režīma vardarbībai bijusi attaisnojama.