“Atskatoties uz četrgades nopietnākajiem regbija svētkiem, domāju, ka par pozitīviem pārsteigumiem bija parūpējušās tādas komandas kā Portugāle un Fidži, taču ar vairāk negatīvu pārsteigumu izcēlās Austrālija, kura pirmo reizi visu iepriekšējo PK vēsturē netika tālāk par apakšgrupu sacensībām,” savu vērtējumu iesāk RK "Livonia" vadītājs Jānis Zuments.
“Lielākās vilšanās, protams, piemeklēja Francijas un Īrijas atbalstītājus, kuru favorīti jau 1/4 finālā zaudēja fināla cienīgus dueļus, attiecīgi Dienvidāfrikai un Jaunzēlandei. Ja runājam par lielo finālu, tad, protams, nevar nepieminēt pirmo sarkano kartiņu visu PK finālos, ko nopelnīja Jaunzēlandes kapteinis Keins, kā arī noteikti jāatzīmē daudzos fanos neapmierinātību raisošo TMO (Television Match Official), kuri šajā PK ir iejaukušies stipri aktīvāk nekā agrāk un noteikti ir ietekmējuši arī spēļu gaitas,” atzīmē “Livonia” vadītājs.
“Ļoti interesants liekas arī Dienvidāfrikas komandas triumfa ceļš, pēdējās trīs spēles (1/4 finālu, 1/2 finālu un finālu) uzvarot tikai ar 1 punkta pārsvaru, kas regbijā ir niecīgs pārsvars. Beigu beigās jāatzīmē, ka tieši Dienvidāfrikas komanda, kura piedalījusies mazāk Pasaules kausos kā Jaunzēlande, Austrālija, Anglija un citas regbija lielvalstis (pirmajos divos turnīros komandai tika liegta dalība valstī piekoptā aparteīda dēļ) ir ierakstījusi jaunu lappusi vēstures grāmatās, izcīnot vairāk Pasaules kausu trofejas kā jebkura cita komanda – kopā 4,” Dienvidāfrikas veikumu augsti novērtē Zuments..
Bijušais Latvijas izlases galvenais treneris un Valmieras “Fēnikss” galvenais treneris Kristaps Staņa. “Varbūt ekspertu vērtējumā tas nav pats labākais PK vēsturē, par ko daudz tika runāts pirms finālspēļu kārtas. Par labāko tiek uzskatīts tas, kas pirms četriem gadiem notika Japānā. Es domāju, ka emocijām nedaudz jānosēžas, un arī šis PK paliks atmiņā kā viens no grandiozākajiem notikumiem regbija PK un arī regbija vēsturē,” stāsta Kristaps Staņa.
“Ceturtdaļfinālā mūs sagaidīja visintriģējošākās cīņas no visas finālsērijas – gan Dienvidāfrika pret Franciju, gan Jaunzēlande pret Īriju. Iepriekš bija skaidrs, ka šajā četriniekā izkristalizēsies galvenie finālisti. Argentīna-Velsa un Anglija-Fidži tā jau bija vairāk tāda cīņa, kurš varēs sastādīt kompāniju iepriekšminētajiem favorītiem pusfinālā. Anglija izdarīja ļoti daudz, lai tiktu pusfinālā un gandrīz arī finālā, jo viņi pusfinālā piekāpās nākamajiem čempioniem tikai par vienu punktu,” atzīmē Staņa.
“Arī tiek runāts par to, vai grupas tika sadalītas pareizi. Tai pat laikā jāņem vērā, ka Dienvidāfrika “izgāja cauri” visām vadošajām jeb Top komandām, piekāpjoties tikai apakšgrupas spēlē Īrijai. Pārējās visas spēles viņi uzvarēja, proti, gan Franciju ceturtdaļfinālā, Angliju pusfinālā un Jaunzēlandi finālā. Apakšgrupā spēlēja pret Skotiju, uzvarot šo komandu. Tā kā, iespējams, šis ir visgrūtāk, vissmagāk izcīnītais Pasaules kauss regbija vēsturē,” uzsver “Fēnikss” galvenais treneris.
“Pusfināla cīņās Dienvidāfrika pret Angliju bija ļoti cieša spēle ar smagu cīņu par to, kurš nokļūs finālā. Dienvidāfrika atrada šo iespēju tikt tur, esot par vienu punktu priekšā pašā spēles izšķirošajā nogrieznī. Spēlē par trešo vietu Argentīna nespēja parādīt savu labāko un augstākās raudzes sniegumu, tāpēc Anglija godam izcīnīja trešo vietu, kas Anglijas atbalstītājiem nāk kā tāds “svaigs gaisa malks”, jo lielas cerības uz savu komandu viņi pirms PK, godīgi sakot, nemaz nelika,” pauž regbija speciālists.
“Finālā Dienvidāfrika pret Jaunzēlandi bija viss, ko regbija līdzjutēji, īpašie tie, kas seko regbijam ilgāku laiku un pazīst izlases un viņu spēlēto regbiju, ļoti gaidīja. Laika apstākļi ieviesa nelielas korekcijas, un tā arī ir viena no lietām, kas jāņem vērā. Lai izcīnītu Pasaules kausu, tev ir jābūt diezgan lielai veiksmei, kam jāseko visās spēlēs. Dienvidāfrikai šie laika apstākļi nāca vairāk par labu nekā Jaunzēlandei. Dienvidāfrika atrada vairāk sevī spēku noturēt šo savu minimālo pārsvaru. Un šis pārsvars viens punkts varēja izšķirties dažādos spēles brīžos, ne tikai pēdējās sekundēs, bet arī spēles vidus nogrieznī, kad Jaunzēlande netrāpīja vienu soda sitienu pa vārtiem. Un arī situācijā, kur Jaunzēlande varēja sist soda sitienu pa vārtiem, bet izvēlējās iet uz piezemējumu caur auta koridori. Tas viss ir, par ko var spēlētāji un treneri runāt, apspriest, bet mums tas bija liels šovs, kurā pārāka šoreiz bija Dienvidāfrika,” skaidro bijušais Latvijas izlases galvenais treneris.
“Kopumā šis PK bija aizraujošs un interesants. Tas, kā komandas bija sadalītas pa grupām, radīja papildu intrigu, kas mums deva iespēju vērot ļoti jaudīgas un smagas cīņas visā PK norises gaitā. Dažkārt, ja grupas ir sadalītas daudz līdzīgākas, tad Top komandas “izpeld” tur cauri, un mēs grupas spēles tā īsti nepamanām. Tagad grupas spēles ļoti daudz ko izšķīra, un līdz pat pēdējai grupu spēlei bija iespējas izmaiņām izslēgšanas kārtai. Ceturtdaļfināli ārkārtīgi aizraujoši, pusfināli arī, piemēram, bija aizraujoši vērot Anglijas un Dienvidāfrika spēli, un, protams, arī fināli bija ļoti interesanti, kā pats galvenais notikums šajā turnīrā,” vērtē Kristaps Staņa.
“Tiesāšana šajā PK “ķērās” dažādu iemeslu dēļ. Nevarētu teikt, ka tiesneši darīja kaut ko nepareizi. Viss bija pareizi. Vienkārši nāk klāt tas milzīgais sociālo tīklu spiediens, ar ko nākas saskarties ne tika spēlētājiem un treneriem, bet arī tiesnešiem. Regbija pasaulei ir jāiemācās sadzīvot šajā plašajā un ātras informācijas apmaiņas telpā, kā arī jāiemācās, kā reaģēt uz šīm situācijām un kā spēt novērtēt to ieguldījumu, ko šie cilvēki dod laukumā. Es šeit runāju par tiesnešiem,” norāda Staņa. “Attiecībā uz kartītēm, kas tika piešķirtas PK fināldaļā, tad viss atbilst regbija noteikumiem. Es domāju, ka tiesneši var uzsist sev uz pleca, jo finālā viņi aizvadīja ļoti smagu spēli, kurā viņi pieņēma pareizos lēmumus. Kā zemāka līmeņa regbija sacensībās ir runāts, ka, ja spēlētāji pieļauj daudzas kļūdas, tad ar ko lai tiesnesis atšķirtos. Viņam arī ir cilvēciskas īpašības, viņš arī ir tikai cilvēks, un, pat ja kāda kļūda tiek pieļauta, tad tā ir daļa no mūsu sporta. Šie ir labākie tiesneši, kādi pasaulē ir pieejami. Godīgi sakot, arī komandu un treneru reakcijas atbilda augstākajiem standartiem. Visi ļoti labi saprot, ka tā ir spēles daļa,” skaidro Kristaps, kurš noslēgumā apsveic Dienvidāfriku ar uzvaru, ar fantastisku sniegumu.
“Šī ir pasaules labākā komanda vismaz uz nākamajiem četriem gadiem. Pēc vairākiem gadiem atskatoties atpakaļ, šis būs viens no Top sastāviem pasaules regbija vēsturē vispār. Viņi nerādīja pašu skatāmāko regbiju, bet tas ir regbijs, ar ko uzvar Pasaules kausu. Gan Francija, gan Īrija, kuras bija ļoti gatavas šim PK un ļoti cerēja iekļūt finālā, tās apstājās jau ceturtdaļfinālā, un uzvarēja labākā komanda, kāda šobrīd ir. Es ceru, ka jauniešus aizraus šis PK un regbijs turpinās augt un attīstīties. Šis sporta veids ir pelnījis stabilu vietu Latvijas sporta arēnā.”
RK “Livonia” treneris Mārcis Rullis. “Grūti spriest, vai likumsakarīgs iznākums šim PK regbijā, jo Dienvidāfrika pēdējās trīs spēles uzvarēja ar viena punkta pārsvaru, kas ir ļoti interesanti. Uzskatu, ka komandu spēki ir izlīdzinājušies PK, kaut vai Portugāles uzvara, Gruzijas labā spēle. Patika gruzīnu spēle. Angļi arī labi spēlēja, drusciņ pietrūka,” stāsta Mārcis Rullis.
“Ar interesei noteikti jāgaida nākamais PK, jo pasaules regbijs vadošo komandu līmenī ir strauji izlīdzinājies, jo nav tā kā agrāk, ka bija lielas sagrāves. Protams, arī šajā čempionātā neiztika bez sagrāvēm, bet regbijs paliek interesantāks. Vienīgi ļoti daudz dzelteno kartiņu. Tas laikam liecina par to, ka regbijs ir palicis vēl daudz fiziski spēcīgāks, ātrumi lielāki, kontakti sāpīgāki, un tāpēc tā tiesāšana ir palikusi striktāka. Tiesneši pievērš lielāku uzmanību tieši galvas rajona kontaktiem un, par to nedomājot, soda spēlētājus,” atzīmē regbija un bobsleja speciālists.
“Domāju, ka finālā tikās divas labākās komandas. Manuprāt, tas nebija pārsteigums, ka finālā tikās Dienvidāfrika un Jaunzēlande. Vienai paveicās vairāk, otrai mazāk. Spēli kontrolēja Jaunzēlande, bet tā sarkanā kartiņa liedza viņiem šoreiz uzvarēt PK,” uzskata “Livonia” treneris Rullis.
Latvijas Regbija federācijas (LRF) prezidents Kārlis Ventrs. “Šis bija mans pirmais PK klātienē, ja tā var teikt. Pirms tam biju bijis Anglijā, Velsā, bet tad es biju vienīgi kā skatītājs. Šobrīd jau ar visām četrām esmu iekšā gan Latvijas, gan arī pasaules un Eiropas regbija sacensībās, līdz ar to man bija interesantāk visu redzēt klātienē un no iekšpuses. Bija iespēja tikt uz pusfināliem, bet daudzie darbi un Latvijas izlases spēle Somijā, tāpēc pusfināli gāja secen. Biju klāt spēlē par 3. vietu un arī finālspēlē, spēlētāja gada balvas pasniegšanu, tāpēc emocijas man ir daudz spilgtākas un krāšņākas. Redzēt to visu klātienē, tas ir kaut kas. Ne velti PK regbijā ir viens no skatītākajiem sporta pasākumiem pasaulē,” atzīst Kārlis Vents.
“Mani pārsteidza patīkamā ziņā franču regbija kultūra, kas ieviesa to, ka festivāls, pasākumi, stadioni bija pilni no pirmās līdz pēdējai spēlei. Eiropā tā ir Francija, kas ir bagāta ar regbija tradīcijām, regbija klubiem un spēlētājiem, tas iedod ļoti spilgtu atmosfēru. Un spēles skatīties tiešraidē un labā kvalitātē, nevis ar vairāku stundu nobīdi, un izbaudīt pasaules līmeņa regbiju,” iespaidiem dalās Vents.
“No lielajām izlasēm mani neviena nepārsteidza, ja nu vienīgi sliktā ziņā, bet bija fantastiski skatīties tādas izlases kā Urugvaja, kas nospēlēja superspēli pret Franciju. Protams, ka turnīra pārsteigums ir Portugāles izlase, kas kvalificējās tikai pagājušajā gadā, bet rādīja tādu sniegumu, kas dod šīm te mazajām federācijām to priekšstatu, ka patiesībā, ja dara, tad var sasniegt, var tikt un spēlēt. Protams, ka tas ir laiks, tie ir resursi, tas ir nepārtraukts darbs, kas ir jāiegulda, bet tie ir sasniedzam mērķi un pat sapņi. Tas bija tas, kas pārsteidza ļoti labā ziņā,” atklāj LRF prezidents.
“No regbija viedokļa visas spēles bija skatāmas. Vienīgā spēle, kuru es nevarēju noskatieties un izslēdzu ārā TV spēles vidū, bija Itālija pret Jaunzēlandi, kur, kā lai to salīdzina, piemēram, ka boksa cīņā ringā ir izgājis divdesmitgadnieks un viņam pretī ir divpadsmitgadnieks, un tur no boksa nav nekā. Lai arī itāļi tur atdzīvojās, tomēr tāds regbijs nav vajadzīgs, jo spēle bija vienos vārtos,” kritiski izsakās Kārlis Vents turpina: “Taču visās citās spēlēs bija raksturs, bija azarts, bija cīņa no sākuma līdz beigām. Dažās spēlēs pat pie rezultāta 70:0 tu vienalga jūti, ka tie spēlētāji grib spēlēt, viņi spēlē un atdod visus spēkus, tāpēc fantastiski ir skatīties šīs gladiatoru cīņas. Tās ir mūsdienu, mūsu sporta veida gladiatoru cīņas, kas ir tas regbija skaistums, tas regbija raksturs, cīņas gars, kas ir komanda, ģimene apkārt, kas ir ziedošanās šim sporta veidam, lai varētu piedalīties PK un spēlēt zem savas valsts karoga. To mēs redzējām spēlētāju acīs. Tāds patriotisms, kāds ir regbijā, ir reti kurā sporta veidā,” uzsver Vents.
“Man bija liels prieks, ka Latvijas skatītāji arī varēja sekot līdzi "Go3 Sporta" kanālā. Uzskatu, ka katram ir kādreiz jāpiedzīvo PK regbijā vērošana klātienē. Pats labprāt kādreiz klātienē apskatītos arī PK futbolā. Fināls ir fināls, un tur ir labākie sportisti, neatkarīgi no sporta veida. Fināls varbūt nebija tik skatāms regbija piezemējumu ziņā, bet no taktikas, spēles gaitas, kļūdām, kura katra kļūda tev maksā principā uzvaru, tas bija aizraujošs. Esmu priecīgs, ka varēju vērot to klātienē un paņemt tās labākās emocijas no PK, kā arī prieks dzirdēt, ka cilvēki, kas ikdienā neseko līdzi regbijam, seko līdzi PK, jo tā ir klase. Un te mēs redzam īsto regbija raksturu,” norāda LRF prezidents un cer, ka šīs emocijas izdosies arī kādreiz pārnest uz Latviju, uz latviešu spēlētājiem. “Ja mums ir izdevies sasniegt brīnumu 1993. gadā (PČ finālturnīru regbijā -7), var jau būt, ka tuvākajā desmitgadē vai divdesmitgadē mums ir iespēja aizcīnīties līdz finālturnīram regbijā15. Šogad komandu skaits ir palielināts par četrām,” optimistisku skatu iezīmē Kārlis Vents.