Kā pietrūkst mūsu basketbolistiem? Kura sportista spēle EČ priecēja, par kuru vilšanās?

Mans secinājums attiecināms ari uz sieviešu basketbola izlasi: mūsējie neprot būt vadībā. Panāk, iedzen un ... nekas. Vai arī iegūto ļoti viegli zaudē. Par to, ka nevarētu uzvarēt doma bija tikai vienā [un sieviešu izlases] mačā. Pārējās spelēs pretiniekos bija spēkos līdzvērtīgas komandas, ar kurām varēja cīnīties un varēja uzvarēt. Manuprāt abās izlasēs ir gana nopietnas vai nu psiholoģiskas, vai attieksmes problēmas.

Joprojām uzskatu,ka nelaime slēpjas LBS vadībā,kāda ir viņu attieksme,tāda ir spēlētāju-nekas nopietns.Tur vajadzīgs gan audits,gan kadru atjaunošana,gan nākotnes redzējums klubu,izlases līmenī.Nedrīkst pieļaut spēcīgu klubu bankrotu,jāattīsta aizmirstais jauniešu basketbols,jāveido jauna sistēma.No augšas līdz lejai jābūt skaidrībai un caurskatāmam budžetam,kā arī attieksmes maiņai pret skatītāju,kas nav un nevar būt naudas kāšamā avs,nevar būt tā,ka ar reklāmu nodarbojas dzeltenā prese,tā arī ir attieksme.

Vispirms jāaiziet tusētāju paaudzei, un tad var sākt domāt, vai un ko var darīt tālāk. Ar šiem te nav aršana (lai piedod tie daži, uz kuriem tas neattiecas).

Protams, problēma ir jaunatnes līgu un treneru līmenī. Jaunie talanti samērā ātri iemācās spiest uz sportisko nekaunību, aizmirstot par darbu. Nevarīgi treneri, īss soliņš, spēlētāju vecāku panākumi pieļauj atrasties uz laukuma spēlētājiem, kas izmet garām lielāko daļu no komandas metieniem, nestrādā aizsardzībā, nav iemācījušies iemest sodiņus. Treneris un skatītāji uzgavilē kārtējam zilajam metienam, kaut gan sausā statistika stāsta, ka spēlētāju pat tuvumā laukumam laist nedrīkstētu...

problēma pašos pamatos jau ir jaunatnes basketbola līmenī -ja esi trenera, vai kāda basketbolista ar vārdu dēls vai radinieks -tev ir daudz lielākas iespējas tikt laukumā un lielāks spēles laiks. Protams, arī tiem bērniem, kuru vecāki dāsnāk sponsorē treneri. Ne vienmēr tie ir talantīgākie. Turklāt vairums šo talantu piekopj tikai taktiku skrien un met, kad vien bumba nonāk rokās - galvenais, lai ir statistika. Tas rada mānīgu priekštatu par spēlētāja līmeni - jo kvalitatīvai aizsardzībai, parsvarā, spēka nepietiek un tas arī šāda stila spēlētājiem neliekas svarīgi. Treneri, parasti neiebilst, melno darbu atstāj citiem. Ja vēlāk izlasē pārsvarā salasa šīs taktikas cienītājus, tad viņiem jau vairs neiemācīsi pareizi sadalīt proporcijas un histēriska skraidelēšana, individiālas, bet bezjēdzīgas klimpiņpolkas ar bumbi ir realitāte.

iedzimtā latviešu iedomība dažreiz traucē mums visiem... :( arī dažam basketbolistam. un žēl, ka jau atkal viss izšķīrās ar vienu metienu - :( tai pašā laikā - nu neesam basketbola lielvalsts - ar to beidzot jāsamierinās: galveinais lai spēlētāji "nenokar degunus" un nākamreiz neizdomā: "Ja nu tā, tad vispār nespēlēšu..." Es tomēr mīlu Latviju un cenšos būt lepns arī par savu baksetbola valstvienību (traucē daži nesmukumi, kas gandrīz katrā spēlē uzpeldēja - viena maza nesportiska rīcība, tad pietēlošana, tad vēl kādam garāmejot iesit...) Ko tālāk? sākam gatavoties nākamajiem mačiem... es jutīšu līdzi jebkurā gadījumā!!!

....visi speles ka - SURPRISE....

apbēdināja slavenā narkomāna un boksera atrašanās ringā, atvainojiet, es gribēju teikt Latvijas - Vācijas spēlē

visi izdomāja - laižm muļķi -cerams tādus taču mums nevajag!

Nu tādi sporta veidi kā strītbols, pludmales volejbols un restorāna bokss nav vērā jāņem. Gaiļiem pietrūkst motivācijas censties spēlēt valsts izlasē.

punkts viens... punkts divi...

kā teiktu Godmaņpaps - divas lietas: 1) trenerim jāatkāpjas / jānomaina; 2) jāiemācās mest sodiņi (to gan parasti dara vidusskolā).

kā teiktu Godmanis: divas lietas: 1) jāatkāpjas trenerim / viņš jānomaina; 2) jāiemācās beidzot mest sodiņi!! (parasti to māca vidusskolā)

Labākais- Kambala, neliels kritums pēdējā spēlē, tomēr uz pārējo fona īsts vilcējs. Biedriņš - Kambalas ēna. Ja Biedriņa spēle aizjūrā ir "tāda", tad vistuvākajā laikā šis spēlēs ar Valterāku Spānijas otrajā divīzijā. Kur viens varēs bakstīties zem groza, otrs joņot bezjēgā pa laukumu, nemitīgi kļūdoties. Un vispār, tā 13. vieta tas ir max uz ko mēs pašreiz esam spējīgi - īsti vīri vai nu spēlē bumbu, vai nu dzer krogus sausus, apvienot šīs nodarbes nevar. Un kamēr treneri (arī vecāki) neuzaudzinās kārtīgus, atbildīgus spēlētājus ( piem.ROBIS ŠTELMAHERS) būs tādi puskoka lecēji, kam viss pie dirsas.

Šķēlem vajag jaunas botas...