Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Latvijas šķēpmešanas leģenda Jānis Lūsis svin 70.dzimšanas dienu

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Vol...
V
Cepuri nost!!!
nIKA 2
n
Vidusskolas laikos lļoti fanojām par Jāni Lūsi. Vin''s tiešām ir dižs sportists.Kad Minhenē Volfermans par 2 cm. pārspēja Lūsi,mūsmājās bija asaru plūdi. SVEICAM JUBILEJĀ.
D.Dauka
D
daudz baltu dieniņu Jubilāram !!! atmiņā ka J.Lūsim bija vēl viens tituls desmitgades(60.gg.) pasaules labākais vieglatlēts ievērojiet! nevis tikai kā šķēpmetējs bet labākais pasaules vieglatlēts !!!
izbijis valsts patriots
i
Par basiķi jā,pat pārējo nē.
Imanuels>izbijis valsts pat
I
Basketbola lielvalstij? Ņirgājies, vai? :D
Olis
O
Jani, tu baigi labais!
izbijis valsts patriots
i
šogad jau jubilejas ir diviem olimpiskiem čempioniem šķēpa mesšanā . Vienam palika mēnesi atpakaļ 50.
lele
l
sveicam!!
izbijis valsts patriots
i
Apsveicu. Basketbolla lievalstij Latvijai ,tomēr vislabākās atmiņas ir saistītas ar vieglatlētiku.
un
u
un tomēr, ko nozīmē - lauku zēns, ja dzīvojis Jelgavā??
j
Ušakovam vajadzētu apzināties, ka 9.maijā Saskaņas centrs godina arī tos, kas noslepkavoja Latvijas izcilākā sportista tēvu.
tante bante
t
Daudz laimes, Jubilār!!! Lepojos, ka Latvijai ir tik leģendāri cilvēki, kurus zin visā plašajā pasaulē!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

UZZIŅA


JĀNIS LŪSIS

Dzimis 1939.gada 19.maijā Jelgavā
Vieglatlēts, šķēpmetējs
Treneris: Valentīns Mazzālītis

1964.gadā Tokijas olimpiskajās spēlēs 3.vieta (80,57 m)
1968.gadā Mehiko olimpisko spēļu čempions (90,10 m)
1972.gadā Minhenes olimpiskajās spēlēs 2.vieta (90,46 m)
1976.gadā Monreālas olimpiskajās spēlēs 8.vieta (80,26 m)

Divas reizes sasniedzis pasaules rekordu: 1968.gadā — 91,98 m (Sārijervi Somijā), 1972.gadā — 93,80 m (Stokholmā, Zviedrijā)

Četrkārtējs Eiropas čempions (1962, 1966, 1969, 1971)
Universiādes čempions (1963)
Divpadsmit reižu bijis PSRS čempions (1962—1966, 1968—1973, 1976)

Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas aptaujā 1987.gadā atzīts par simtgades labāko šķēpa metēju.

Desmit reižu atzīts par gada populārāko sportistu Latvijā (1962, 1963, 1965—1969, 1971—1973)

Absolvējis LVFKI

Ilgus gadus strādājis par treneri

TRĪS MEDAĻAS


Tokijas bronza
Traucēja pleca savainojums, turklāt startējām lietū uz tenisita seguma, kuru pamatīgi izrakņājām. Pirms tam PSRS izlases vadītāji uzstāja, lai startēju arī desmitcīņā, kur man bija piektais rezultāts pasaulē. Traumas dēļ atteicos. Fiziski biju ļoti stiprs. Pietrūka tehniskās sagatavotības.

Mehiko zelts
1968.gads bija labākais karjerā. Septiņas vai astoņas reizes sacensībās pārsniedzu 90 m, neilgi pirms spēlēm uzstādīju pasaules rekordu. Taču 19.oktobrī kondīcija vairs nebija pati labākā, tāpēc tehniskais izpildījums sāka pieklibot. Zeltu sasniedzu pēdējā metienā. Daudzi atceras, kā pirms tā izskrēju imitāciju. Pretējā tribīnē atradu punktiņu, kurā it kā centos trāpīt.

Minhenes sudrabs
Vienīgās sacensības 1972.gadā, kurās neuzvarēju. Vācietis Klauss Volfermans pēc trešā metiena saķēra potīti un nokliboja malā: "Viss, tu esi čempions... " Nomierinājos, bet pēc mana piektā mēģinājuma Klauss pēkšņi atgriezās sektorā un sasniedza 90,48 m. Pēdējā metienā centos glābt situāciju, bet pēc mokošas pauzes uz tablo parādījās 90,46 m…

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mazumiņa piegarša palikusi

Pasaules čempioni Bots un Plūme ar zinātnisku un vācisku «plecu» cer uz vēl lielākiem panākumiem.

Hokejs

Vairāk Hokejs


Basketbols

Vairāk Basketbols


Futbols

Vairāk Futbols


Teniss

Vairāk Teniss


Volejbols

Vairāk Volejbols


Motoru sports

Vairāk Motoru sports


Vieglatlētika

Vairāk Vieglatlētika


Riteņbraukšana

Vairāk Riteņbraukšana


Ziemas sports

Vairāk Ziemas sports


Citi

Vairāk Citi