Līduma: Pelnus uz galvas kaisīt netaisos

Pat nesapratu, kas notiek. Visa saušana tāda nervoza - drebi par katru šāvienu. Pēc tam arī piektais garām. Trasē vairs nevari saņemties. Protams, saņēmos cik varēju. Taču katrā ziņā ar labāku šaušanu tieši psiholoģiski būtu cits uzrāviens, jo fiziski tiešām esmu labā formā," pēc finiša sarunā ar Dienu teicu Līduma."Cerēju, ka trase būs tāda kā vakar treniņā, kad kājas grimst līdz ceļgaliem. Tad būtu lielākas priekšrocības, bet pa nakti bija uzsalis. Trase bija daudz cietāka, šodien visiem slēpes lidoja. Nobraucienā tikai noslauki ūdeni no brillēm un mēģini trāpīt līkumā (smaida). Pašai arī slīdēja. Šajā ziņā bija viss kārtībā. Pirmā varēju izvēlēties slēpes. Paņēmu Žannas un slīdeja ļoti labi. Paldies viņai. Trase bija ļoti ātra. Viss, kas nebija atkarīgs no manis, šodien bija perfekti. Tas, kas bija atkarīgs no manis, respektīvi labāk izšasut - nekā...""Taču pelnus uz galvas nekaisu. Tas ir pirmais starts. Vēl visas spēles priekšā, vēl jācīnās! Vēl 15 km distance. Protams, četrus gadus gatavojies tai vienai dienai, no rīta pamosties un saproti, ka tā tāda pati diena, kā visas citas. Atšķiras tikai ar to, ka jūs visi te esat sabraukuši, ka mājās daudzi sēž pie TV ekrāniem. Grūtākais, ka neko vairāk kā parasti no tevis neviens neprasa. Šobrīd vienkārši gribas raudāt...," teica Līduma.Gerda Krūmiņa: Labākais starts šosezon. Vismaz kaut kāds prieciņš. Jutos labi. Slēpītes arī labi gāja. Liels prieks, ka kvalificējos iedzīšanai. Kā būs tālāk, gan neko nevaru solīt. Strādāsim, un tad jau redzēsim. Aklimatizācija? Ir tā, kā ir - vienu dienu jūties normāli, otrā piecelies, bet nāk miegs. Šodien braucot uz trasi pirms piešaudes pat aizmigu, pēkšņi noraustījos. Pati pat nepamanīju, ka aizkrita acis. Šodien vispār vilka uz miegu, taču sanāca jau laikam labi.Līga Glāzere: Šodien gāja diezgan grūti. Biju gaidījusi, ka būs vieglāk. Atbraucu uz Kanādu, pirmajā dienās sajūta bija baigi labā. Tobrīd aklimatizācija bija tikai sākusies, tāpēc domāju, ka būs vēl labāk, taču tā nav. Viegli nebija, arī slēpes varēja slīdēt labāk, tās nebija ideālas. Protams, gribēju tikt labāko sešdesmit skaitā. Nebūtu tas viens soda palis, būtu ideāli.Žanna Juškāne: Vairākas dienas bija temperatūra. Pēc slimības jūtu, ka pēdējā aplī vairs nebija spēka. Otrajā aplī turējos aiz ukrainietes Hvostenko un pat paslīdēju viņai garām. Tas mani pārsteidz. Slēpes tiešām slīdēja, bet fizski spēka pietrūka. Stāvus nedaudz pievīla šaušana – divas kļūdas ir par daudz. Protams, gribēju uzrādīt karjeras labāko rezultātu - tikt labāko sešdesmtiniekā, bet it tā kā ir. Šīs man ir pirmās spēles, tāpēc biju noskaņojusies, ka noteikti startēšu, nesaktoties uz to, ka spēki vēl jāatgūst. Olimpiskā satraukuma gan nav - jāskrien un jācīnās, nevis jāskatās, kā to dara citas. Šodien apkārt neskatījos, iedziļinājos vienīgi sevī.