Martins Dukurs ar darbu, nevis miljonu kāpj Olimpā

"Nē, nav gan, jo mēs jau visu laiku esam dzīvojuši taupīgi, rūpīgi rēķinājuši visus izdevumus uz priekšu. Līdz sezonas beigām naudas mums pietiks. Dežurantei neesam devuši rīkojumu, lai meklē mums atbalstītājus." Straujais lēciens Pasaules kausa izcīņas virsotnē gadumijā nav mainījis Martina dienas režīmu. Šķiet, PK līderim pienāktos atpūta, jo rezultāti liecina par sasniegto progresu individuālajā un tehniskajā sagatavotībā, taču Martins, viņa brālis Tomass un sportistu tēvs Dainis Dukurs stingri pieturas pie pašu pasludinātā atzinuma, ka palikšana uz vietas būtībā jau nozīmē savu pozīciju zaudēšanu. Pauzi starptautiskajā kalendārā Dukuri izmantoja jauna skeletona un jaunu slieču izmēģināšanai. Martins rūpīgi ķimerējas ap kamanām.Kam pašlaik esi pievērsis galveno uzmanību? Tehnikas uzlabošanai. Kamanām mainām izsvarojumu, pārbaudām jaunus slieču komplektus — darba pietiek. Slieces arī paši gatavojat vai pērkat gatavus komplektus? Izgatavošanas tiesības ir tikai vienai Šveices firmai. Tur arī iepērkam slidas ar FIBT zīmogu. Paši varam mainīt slidu rādiusu, izliekumu un gropes dziļumu. Sildot vai pulējot FIBT zīmogs pazudīs. Slida vairs nebūs derīga.Cik maksā viens komplekts? Gatavu slidu cena ir apmēram 500 latu. Cik materiāls vien, precīzi nepateikšu. Varētu būt no 150 līdz 200 latiem. Vācieši iepirka lielu daudzumu materiāla detalizētai analīzei. Ir tomēr atšķirība — metāls ir izliets ziemā vai vasarā. Dažāda ir materiāla cietība un vēl citi parametri. Pēc slieču izpētes vācieši atlasīja labākās slieces Pasaules kausa izcīņas mačiem, vidējas kvalitātes — starpkontinentālajām sacensībām, sliktākās — Eiropas kausiem. Darbnīcā ienācis arī Dainis Dukurs. Pārsviežamies uz ekonomikas tēmu.Vai tomēr neizjūtat apkārt valdošās pārmaiņas? M.D. Ar skeletonu naudu nekad neesam pelnījuši. Vienmēr jau gribētos vairāk. Tad būtu plašākas variācijas iespējas, bet plānojam sezonu izvilkt ar pagājušajā gadā piešķirto naudu. D.D. Latvijas olimpiskās vienības piešķirtās naudas pietiek braukšanai uz sacensībām. Mūs pabalsta arī LOK (Latvijas Olimpiskā komiteja — M.Z.) un mazie sponsori. Tomass ar Eiropas čempionātā izcīnīto trešo vietu nopelnīja skeletonam kā sporta veidam. Šo naudiņu vēl neesam nosvilinājuši. Trekno gadu režīmā nekad neesam dzīvojuši. Izvēlamies lētākas viesnīcas, tikai pēdējā laikā atļaujamies uz mačiem lidot. Laikus nopērkot biļeti, viens cilvēks uz Berlīni turp un atpakaļ var aizlidot par 50 eiro.No kā pārtiek citu valstu skeletonisti? M.D. Vāciešiem lielākoties ir federācijas un armijas piešķirtie līdzekļi. Šveicē interesanta situācija izveidojās ar Gregoru Štēli. Pēc Turīnas olimpiskajām spēlēm valsts viņam piešķīra finansējumu, taču, pārskaitot naudu caur federāciju, līdz Štēli tā nenonāca. Visu savāca bobslejisti. Pēc pāris gadiem viņš sāka interesēties, kāpēc joprojām nav naudas? Federācijas vadītāji klusēja. Kad Štēli jau grasījās federāciju sūdzēt tiesā, nākamajā dienā viņam tika pārskaitīta visa nauda. D.D. Anglijas skeletonisti ir armijas paspārnē. Pirms sezonas viņiem ļauj izvēlēties — braukt dienēt uz Afganistānu un Irāku vai arī izmēģināt spēkus skeletonā. Tāpēc rudens treniņnometnē Lillehammerē sabrauc ap piecdesmit angļu. Tur var redzēt interesantus skatus, kā viņi mācās braukt. No visa lielā bara divi vai trīs paliek. Viņiem ir laimējies izbēgt no mīnu lauku atmīnēšanas Afganistānā. Kāds būtu ideāls skeletonists — sprinteris ar lielu masu, lai ātrāk slīd lejup? D.D. Teorētiski jā, bet lieliem vīriem šādā pozā skriet būtu gaužām sarežģīti. M.D. Vispirms jau viņi zaudētu uz aerodinamikas rēķina. Otrkārt, uzguļoties uz kamanām, slida pārāk dziļi grieztos gropē un tik labi vairs neslīdētu. Katrs gadījums gan izvērtējams individuāli. No bobsleja uz skeletonu pārnāca kanādietis Dafs Gibsons un uzvarēja Turīnas olimpiskajās spēlēs. Starts viņam bija labs, un arī braukšana nesagādāja nekādas problēmas. Tiesa, vieglākajās trasēs viņam pagalam neveicās. Ātrums dzisa, jo laikam jau ar lielo masu slida griezās iekšā ledū. Kāds būtu iznākums, ja Martins startā paspēkotos ar Latvijas izlases bobslejistiem? M.D. Jā, būtu interesanti. D.D. Domāju, ka neviens no bobslejistiem Martinu nenoskrietu. Pirmkārt, viņiem būtu jāiemācās pareizi skriet, jo atšķiras soļu garums. Ārpuses kājas solis ir garāks, savukārt iekšpusē kāja ir jāievelk gandrīz vai padusē. Tas ir ārkārtīgi neierasti un sarežģīti. Viņiem noteikti būtu problēmas noturēt līdzsvaru. Paiet vairāki gadi, kamēr sportisti startā iegūst stabilitāti. Ik pa laikam vēl spices veči zaudē līdzsvaru un startā savāra ziepes. Otrkārt, bobslejistiem lielas problēmas sagādātu ielēkšana skeletonā. Kur tad meklēt nākamos skeletonistus. Vai Dainis Dukurs gaidīs, kamēr izaugs mazdēli? D.D. Būs ilgi jāgaida, turklāt Tomasa piecgadīgais puika Darels jau uzmetis aci uz kalnu slēpēm. Viņš jau brauc Siguldā lejā pa "pilsētnieku". Domājot par skeletona turpmāko attīstību, esmu uzrunājis sporta dzīves vadītājus, lai izveidotu grupiņu Murjāņos. Tam gan būtu vajadzīgs papildu finansējums.Vai Dukuru tehnika ir pieprasīta arī citās komandās? D.D. Ar manis gatavotajiem skeletoniem brauc krievi. Vienu iedevām izmēģināt amerikānim, kurš distancē uzrādīja lielāko ātrumu. Finišā viņš vēl nebija apstājies, kad jau skaļā balsī bļāva, ka šo skeletonu pērkot. Neviens nesaprata, kas īsti notiek. Skeletons bija izgatavots Tomasam, tāpēc nepārdevām. Pavisam drīz mums vajadzēja atkauties no tehniskās komisijas, kura sāka piekasīties. Mums kļuva skaidrs, ka amerikānis naktī skeletonu ir izjaucis un smalki izpētījis.Pasakiet, ko nelielajās kamanās var tik daudz un nemitīgi mainīt? D.D. Visās četrās pēdējās kamanās ir jaunas un atšķirīgas iestrādes. Galvenie attīstības virzieni ir kustības brīvība un sedlu cietība. Svarīgi ir atrast katram piemērotāko variantu. Tomasam par diviem milimetriem pamainījām sedlu augstumu, un kamanas sāka slīdēt labāk.Kurā skolā esi smēlies tehniskās zināšanas? D.D. Esmu absolvējis Rīgas Politehniskā institūta (tagad RTU — aut.) Mehānikas un mašīnbūves fakultāti. Dzelži man līp pie rokām.Vai no A līdz Z visu dari pats? D.D. Dzelzs detaļas es pasūtu Šveicē. Tur ļoti precīzi izgatavo. Ja uz ātro vajag eksperimentēšanai, braucu uz Siguldas Lauktehniku. Aptecētāju Valmierā gatavo cilvēks ar zelta rokām Aivars Mukāns. Mani uztrauc, ka konkurenti kādreiz varētu kļūt tik gudri un mūsu tā saucamo pīrāgu izpētīt. Iemetot ugunskurā, viņi redzētu precīzu aptecētāja sakārtojumu. Man pašam šķiet, ka aptecētājs ir mūsu trumpis. Vai jūtat, ka pašlaik esat uz pacēluma viļņa un Vankūveras 2010.gada olimpiskās spēles acīmredzot būs Martina spēles? D.D. Esmu dzirdējis vienu biatlonisti sakām, ka, iedodot miljonu, viņa mājās atvestu olimpisko medaļu. Es stipri šaubos, ka tā būtu. Arī mums iedodot miljonu, mēs olimpisko medaļu nevarētu garantēt. Ir tik daudz lietām jāsakrīt. Piemēram, startā par pāris centimetriem nokļūdoties un kāju uzliekot uz kamanas, miljons izkūpētu vienā acumirklī. Pirmajai vietai rangā pagaidām neesmu pievērsis īpašu uzmanību, mūsu darba ritms no tā nav mainījies. Lai gan, ja vēl pirms pāris gadiem kāds man teiktu, ka pēc Pasaules kausa izcīņas trijiem posmiem Martins būs līderis, man būtu grūti noticēt.Cik radikāli līdz olimpiskajām spēlēm var mainīties spēku samēris? M.D. Izmaiņas iespējamas diezgan būtiskas. Piemēram, anglis Kristens Bromlijs pērn pacēla visus titulus, uzvarēdams pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā. Šosezon viņš netiek pat spēcīgāko desmitniekā. Kāpēc gan, ja tajā pašā Altenbergā laika apstākļi bija līdzīgi? Vankūveras favorītus ir pagrūti izlobīt? M.D. Ļoti spēcīgi būs mājinieki kanādieši. Peins noteikti būs trijniekā, par Montgomeriju tik pārliecināts neesmu. Par medaļu viņš noteikti cīnīsies. D.D. Mūsu bēda, ka olimpiskajā trasē pagūsim izdarīt apmēram astoņpadsmit braucienus. Tas ir ļoti maz. Mājinieki trasi būs piebraukuši līdz pēdējam sīkumam. M.D. Tā jau tikai itāļi Turīnā neizmantoja trases priekšrocības. Svarcēlājs Viktors Ščerbatihs apgalvo, ka viņš četrus gadus faktiski trenējas tikai vienam startam — olimpiskajām spēlēm. Kā ir Martinam? M.D. Arī man tās ir nozīmīgākās sacensības, tomēr es raugos arī tuvākā perspektīvā. Pašlaik gatavojos nākamajiem Pasaules kausa izcīņas mačiem, pēc tam būs nākamās sacensības. Es airus nežāvēju.Bet varbūt vajadzētu? D.D. Nokļūšana pašā spicē Martinam ir devusi psiholoģisku pārliecību par savām spējām. Viņam ir daudzas priekšrocības, piemēram, labs starta numurs. Skeletonā tam ir liela nozīme. Otrkārt, airus nevaram žāvēt arī no tā viedokļa, ka neesam jau vēl droši par nokļūšanu olimpiskajās spēlēs. Nākamās sezonas pirmajā pusē par olimpiskajām ceļazīmēm būs ļoti nopietna cīņa. Šosezon jācenšas iegūt labu starta pozīciju. M.D. Pagājušajā pasaules čempionātā Altenbergā skeletonisti ar 20.starta numuru varēja nemaz nestartēt, ja viņiem bija mērķis izcīnīt medaļu. Kāda šosezon ir sadarbība ar šveicieti Gregoru Štēli, jo viņš taču pats atkal startē? M.D. Mums saglabājušās labas attiecības. Šosezon trenera pienākumus pilda vācietis Matiass Bīdemanis. Par disciplīnas pārkāpumiem viņu izraidīja no Vācijas izlases. Vāciešiem nepatika, ka viņš pie vakariņu galda pārlieku komunicē ar citām komandām. Šveicē briest jauns gatavošanās projekts Vankūveras olimpiskajām spēlēm. Varbūt arī mums tiks izteikts piedāvājums sadarboties. Pats Štēli no tehnikas neko nesaprot, tāpēc mēs šveiciešiem būtu saistoši. D.D. Tādējādi tiktu apvienoti spēki cīņā pret Vāciju.Kādi ir šās sezonas mērķi? M.D. Pasaules kausa izcīņā sezonu beigt labāko trijniekā. *** SEZONAS NOZĪMĪGĀKIE STARTI 9.I Pasaules kausa (PK) izcīņa Kēnigszē 16.I PK un Eiropas čempionāts Sanktmoricā 5.II PK nākamo olimpisko spēļu trasē Vistlerā 27. un 28.II pasaules čempionāts LeikplesidāPASAULES KAUSA LĪDERIS Martins Dukurs pirmoreiz karjerā šosezon kļuvis par Pasaules kausa (PK) izcīņas līderi. PK pēc trijiem posmiem M.Dukuram ir 610 punktu. Vācietis Florians Grasls ir otrajā vietā ar 593 punktiem, trešais ir krievs Aleksandrs Tretjakovs ar 572 punktiem. Vecākais brālis Tomass Dukurs ar 376 punktiem ieņem 12.vietu.UZ GODA PJEDESTĀLA Karjeras laikā Martins piecas reizes Pasaules kausa izcīņā stāvējis uz goda pjedestāla. Izteikti veiksmīgākais bijis 2008.gads. Pagājušajā gadā Martins četras reizes bija labāko trijniekā. Vinterbergā viņš uzvarēja un izcīnīja 3.vietu, Altenbergā bija otrais un Īglsā trešais. 2007.gadā M.Dukurs izcīnīja trešo vietu Vinterbergā.OLIMPISKĀ PIEREDZE Martins vienu reizi ir startējis olimpiskajās spēlēs — 2006.gadā Turīnā. Debijas reizē viņš ieņēma 7.vietu. Tā bija augstākā izcīnītā vieta olimpiskajā sezonā. Labākais rezultāts Pasaules kausa izcīņā bija 10.vieta Leikplesidā. 2002.gada olimpiskajās spēlēs piedalījās Tomass Dukurs un ieņēma 21.vietu.