Grigoļunovičs kā spēlētājs no 1955. līdz 1963.gadam pārstāvēja Latvijas izlasi, bet 1969.gadā kā treneris uzsāka darbu komandā Radiotehniķis, kas vairākkārt izcīnīja PSRS čempionāta sudraba un bronzas medaļas. Komanda sekmīgi piedalījās arī Eiropas kausa izcīņā un ieguva medaļas 1974., 1975. un 1977.gadā.
Pēc Radiotehniķa un PSRS izlases trenera Genādija Paršina ieteikuma Grigoļunovičs tika iecelts par PSRS otrās izlases un PSRS studentu izlases galveno treneri un veica šos pienākumus četrus gadus. Tāpat viņš 1979.gadā PSRS Fiziskās kultūras un sporta komitejas uzdevumā sāka darbu ar Madagaskaras vīriešu volejbola izlasi, kas tika izveidota no nulles un jau 1981.gadā ieguva trešo vietu Āfrikas kausa izcīņā.
1984.gadā Grigoļunovičs kļuva par vadošās Latvijas sieviešu komandas Aurora galveno treneri. Savukārt jau pēc neatkarības atjaunošanas speciālists bija Latvijas sieviešu volejbola izlases galvenais treneris un aizveda komandu arī līdz Eiropas čempionāta finālturnīriem.
2007.gadā Grigoļunovičs atgriezās vīriešu volejbolā kā sava bijušā audzēkņa Jurija Deveikusa asistents komandā Poliurs/Ozolnieki. Pēc komandas sadalīšanās un Biolars/Jelgava izveides viņš kļuva par Poliurs/Ozolnieki galveno treneri un jau pirmajā sezonā palīdzēja komandai kļūt par Latvijas kausa ieguvējiem. 2012.gadā treneris sāka darbu ar tā brīža Nacionālās līgas komandu Mārupe, kurā strādāja līdz 2015.gadam.
2015.gadā Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Ordeņa kapituls par nesavtīgu un pašaizliedzīgu mūža ieguldījumu volejbola attīstībā Latvijā Grigoļunovičam piešķīra IV šķiras Atzinības krustu.
Kā vēsta LVF, arī pēc aktīvo trenera gaitu pārtraukšanas Grigoļunovičs turpināja regulāri interesēties par volejbola dzīvi Latvijā, apmeklējot spēles un ievērojamākos turnīrus gan zāles, gan pludmales volejbolā, vienlaikus daloties savā pieredzē ar jaunajiem volejbola treneriem.