Olimpiskās vienības sportistiem palielinās ēdināšanas izdevumu apmēru

gada 1.novembrī izdotie noteikumi, bet olimpiešu diennakts ēdināšanas izdevumu normas izstrādātas, pamatojoties uz pārtikas preču cenām 2004.gadā.Ņemot vērā pārtikas preču cenu pieaugumu un inflācijas līmeņa paaugstināšanos laikā no 2004. līdz 2008.gadam, esošās Latvijas Olimpiskās vienības dalībnieku diennakts ēdināšanas izdevumu normas ir nepietiekamas, un pilnvērtīgai sportistu ēdināšanai tās jāpaaugstina.Jaunās dienas pārtikas izdevumu likmes izstrādātas, par pamatu ņemot pārtikas preču cenas 2008.gadā. Tāpat ievērots Rīgas Stradiņa universitātes Uztura laboratorijas vadītāja ārsta-dietologa Zigmunda Zariņa izstrādātais produktu saraksts četrām sportistu kategorijām un Centrālās statistikas pārvaldes norādītās pārtikas produktu cenas, kam pievienojami vēl 30% no pašizmaksas par ēšanas sadārdzināšanos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Sportista dienas režīms (2-4 treniņi dienā) un regulārās mācību treniņu nometnes nepieļauj ēšanu mājas apstākļos.Izdevumu normu par ēdināšanu 7,72 latu apmērā dienā paredzēts noteikt kērlingā, loka šaušanā, šaušanā un mākslas vingrošanā. Par 11,30 latiem dienā paredzēts barot sportistus badmintonā, galda tenisā, jāšanas sportā, paukošanā, pludmales volejbolā, frīstailā, tramplīnlēkšanā, ziemeļu divcīņā, ātrslidošanā, daiļslidošanā, šorttrekā, tenisā, daiļlēkšanā, sinhronajā peldēšanā, garajās distancēs un vingrošanā uz batuta.Savukārt dienas normu ēdināšanā 14,60 latu apmērā plānots noteikt sportistiem airēšanā, biatlonā, bobslejā, skeletonā, boksā, brīvajā cīņā, grieķu-romiešu cīņā, džudo, kamaniņu sportā, kanoe airēšanā, smaiļošanā, modernajā pieccīņā, BMX, kalnu, šosejas, treka riteņbraukšanā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, svarcelšanā, teikvondo, triatlonā, peldēšanā, vieglatlētikā īsajās un vidējās distancēs un mešanas disciplīnās, kā arī sporta vingrošanā un zēģelēšanā.Noteikumu projekts izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Olimpisko vienību, tas attiecas uz tūrisma, sporta un brīvā laika politiku. Normatīvā akta pieņemšanas gadījumā papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.