Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēmis otro gadu pēc kārtas, bet Ostapenko šī ir pirmā valsts labākās sportistes trofeja karjerā.
Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējos Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumos un ved pretī uzvarām Ņujorkas Knicks komandu. Tāpat viņš bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu.
Porziņģis šosezon 24 spēlēs vidēji guvis 25,5 punktus, būdams NBA astotais rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat viņš vienā spēlē bloķējis 2,1 metienu, kas ir trešais labākais rādītājs līgā.
Savukārt Ostapenko jūnijā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē. Viņa kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa French Open izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA International turnīrā.
Uz Latvijas labākā sportista balvu vīru konkurencē pretendēja arī skeletonists Martins Dukurs, biatlonists Andrejs Rastorgujevs, bokseris Mairis Briedis un smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs, svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, savukārt dāmām uz apbalvojumu pretendēja arī tenisiste Anastasija Sevastova, septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, svarcēlāja Rebeka Koha un cīkstone Anastasija Grigorjeva.
Savukārt nominācijā Labākais Latvijas treneris uzvarēja svarcelšanas treneris Eduards Andruškevičs, kurš atlabst pēc operācijas un viņa vietā balvu saņēma audzēkne Koha. Zīmīgi, ka Andruškevičs un viņa audzēknis Plēsnieks sākotnēji nebija starp Latvijas Olimpiskā komitejas (LOK) izvirzītajiem kandidātiem uz balvām savās kategorijās.
Uz gada labākā trenera balvu pretendēja arī Latvijas vīriešu basketbola izlases stūrmanis Ainars Bagatskis, skeletonistu treneris Dainis Dukurs un bobsleja komandas vadītājs Sandis Prūsis. Zīmīgi, ka Bagatskis šogad netika nosaukts par Latvijas labāko basketbola treneri, šādu apbalvojumu iegūstot dāmu valstsvienību vadošajam Mārtiņam Zībartam.
Savukārt Labākās Latvijas sporta spēļu komandas balvu ieguva vīriešu basketbola izlase, kas Eiropas čempionātā izcīnīja piekto vietu. Uz balvu pretendēja arī dāmu basketbola valstsvienība, kas Eiropā bija sestā un izcīnīja ceļazīmi uz nākamā gada Pasaules kausu, kā arī vīriešu hokeja izlase, kas planētas meistarsacīkstēs bija desmitā, paliekot soļa attālumā no ceturtdaļfināla.
Sprintere Gunta Latiševa-Čudare tika atzīta par 2017.gada Latvijas sporta uzlecošo zvaigzni. Viņa šogad uzvarēja Eiropas U-23 čempionāta 400 metru distancē, bet pasaules čempionātā bija ātrākā no Eiropas skrējējām, noslēgumā ierindojoties 12.vietā. Savukārt pasaules Universiādē viņa izcīnīja sudrabu 200 metru skrējienā.
Uz gada uzlecošās zvaigznes godu pretendēja arī kalnu riteņbraucējs Mārtiņš Blūms, kurš triumfēja Pasaules kausa kopvērtējumā U-23 vecuma grupā, kā arī daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs, kurš šogad izcīnīja septīto vietu Eiropas čempionātā.
Balvu Labākā Latvijas komanda individuālajos sporta veidos saņēma bobsleja četrinieku ekipāža ar pilotu Oskaru Melbārdi un stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu, kuri pasaules čempionātā izcīnīja ceturto vietu. Zīmīgi, ka šī četrotne šo balvu saņēma arī pērn, kad triumfēja planētas meistarsacīkstēs.
Uz balvu pretendēja arī bobsleja pilota Oskara Ķibermaņa un stūmēja Matīsa Mikņa divnieks, kas janvārī Eiropas čempionātā izcīnīja bronzu, kā arī Latvijas vadošie pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, kuri Jūrmalā izcīnīja Vecā kontinenta sudraba godalgas.
Balvu Labākais tehnisko sporta veidu sportists saņēma šī gada pasaules čempions motokrosā MX2 klasē Pauls Jonass. Šajā nominācijā starp pretendentiem bija arī Eiropas čempions spīdvejā Andžejs Ļebedevs un Eiropas vicečempions rallijkrosā Super 1600 klasē Artis Baumanis.
Nominācijā Gada sporta notikums Latvijā uzvarēja Jūrmalā notikušais Eiropas čempionāts pludmales volejbolā. Šim pasākumam par šo balvu konkurenci sastādīja Latvijas un Lietuvas basketbola izlašu pārbaudes spēle Arēnā Rīga, kā arī pasaules čempionāta posms rallijkrosā.
Par gada paraugu sportā tika nosaukts hokeja vārtsargs Edgars Masaļskis, kurš aprīli teica atvadas Latvijas izlasei, bet tagad turpina trenera gaitas. Izlases rindās 37 gadus vecais Masaļskis aizvadīja 160 spēles, kas ir labākais rādītājs starp vārtsargiem.
Masaļskis Latvijas izlases vēsturē kā pagaidām vienīgais spēlētājs ir piedalījies 15 pasaules čempionātos pēc kārtas. Tāpat Masaļskis ir piedalījies četrās olimpiskajās spēlēs, 2010.gadā Vankūverā būdams izlases pamatvārtsargs.
Latvijas Paralimpiskās komitejas speciālbalvu saņēma Diāna Dadzīte, kura jūlijā izcīnīja trīs zelta medaļas pasaules čempionāta vieglatlētikā. Uz balvu pretendēja arī Aigars Apinis, Dmitrijs Silovs un Rihards Snikus.
Savukārt Artūra Vaidera fonda speciālbalvu kā labākais sporta žurnālists saņēma Ingmārs Jurisons no Sporta Avīzes.
Tikmēr par gada labāko sporta skolotāju tika atzīta Signe Lūsiņa no Valmieras sākumskolas. Balvai tika izvirzīti arī Irina Tihomirova no Rīgas Austrumu vidusskolas un Māris Stabiņš no Grundzāles pamatskolas.
Savukārt Latvijas Televīzijas speciālbalvu Latvijas basketbola valstsvienības kapteinis Jānis Blūms.
Jau pirms ceremonijas zināms, ka balvu Mūža ieguldījums Latvijas sportā saņems velomehāniķis Arkādijs Svece, kurš velosportā aizvadījis vairāk nekā 60 gadus, palīdzot sportistiem sešās olimpiskajās spēlēs.
Tikmēr nominācijā Gada notikums tautas sportā uzvarēja skriešanas seriāls Stirnu buks. Uz šo balvu tika nominēts arī Lattelecom Rīgas maratons un Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiāde.
Tikmēr līdzjutēju balsojumā par populārāko valsts sportistu tika atzīts Jonass. Finālbalsojumā viņam konkurenci sastādīja Briedis un Ostapenko.
Pērn par labākajiem tika nosaukti Porziņģis un Ikauniece-Admidiņa.
papildināta visa ziņa
zanete
dainis
amatieris