Slovēņu piemērs

Zigurd, aizejiet tak vienreiz apārstēties! Jūsu naids pret hokeju ir vienkārši patoloģisks.

Gaumes lieta. Simpātijas vai antipātijas pret to vai citu sporta veidu nosaka arī attieksmi. Man (un ne tikai man), piemēram, neviens nepierādīs, ka hokejs ir mazāk interesants un saistošs nekā basketbols vai volejbols. Savukārt, runājot par mītiem, uzskatu, ka pie tādiem pieder mīts par basketbolu kā nacinālo sporta veidu. Nebūsim naivi! Pie tās mežonīgās konkurences, kas basketbolā ir kaut vai tikai Eiropas mērogā vien, izredzes panākt lielāku atpazīstamību mums ir vēl mazākas nekā hokejā. Nav vairs pagājušā gadsimta 30. vai 50.-60. gadi. Un nekad vairs neatgriezīsies...

Cik tas Mežavilks ir vienvveidīgs un apnicis, runājot vienu un to pašu gadiem ilgi.

Tas cits stāsts sākas ar to, ka volejbolu izdzina no Rīgas sporta pils spekulants Balderis. Populārākais sporta veids paika bez skatītājiem, bez iedvesmas. Meistrasacīkšu spēles notika pažobelēs. Es nevaru iedomāties, kā koncerti un teatru izrādes varētu sasniegtu augstu meistarību spēlējot bez skatītājiem. Tāpat ir ar sportu, volejbolu. Basketbols sācis atgūties. Cerams, ka volejbols arī. Jā abus nenoēdīs rijīgais hokeja tārps, kas NEKAD nesaasniegs kaut ko tādu par ko pasaule mūs zinātu. Viss hokejs balstās uz meliem un mītiem.