Nauda sporta būvēm
Patlaban situācija izskatās cerīgāka, jo viens glābšanas riņķis atrasts, proti, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ietaupītie 1,4 miljoni eiro, kas ieskaitīti līdzekļos neparedzētiem gadījumiem un tālāk novirzīti Latvijas Olimpiskās komitejas valsts galvoto aizdevumu atmaksāšanai, tajā skaitā Liepājas, Daugavpils, Zemgales un Ventspils olimpiskajiem centriem. Arī Rēzeknes Olimpiskajam centram, kura projekts tika šogad jūlijā pabeigts, piešķirts gandrīz viens miljons eiro (Rēzeknes pašvaldība lūgusi valsts atbalstu būvniekiem atlikušā parāda dzēšanai).
Vēl līdz 2028. gadam IZM budžetā sporta būvju sadaļā ik gadu vajadzēs ierēķināt valsts galvojumam paredzēto finansējumu. Tiesa, ar katru gadu tas būs arvien mazāks – no 1,8 miljoniem eiro līdz 309 000 eiro. Šis arī bija pēdējais gads, kad tika īstenota pašvaldību investīciju programma, no nākamā gada neviena sporta būve IZM plānos vairs nebūs ierakstīta, norādīja IZM Sporta departamenta direktors.
Pārdala brīvpusdienu naudu
Šonedēļ valdība atbalstīja 385 000 eiro novirzīšanu no neizlietotās dotācijas 1. līdz 4. klašu brīvpusdienām šā gada beigās un nākamā gada sākumā plānoto nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā (bobsleja, skeletona un kamaniņu Eiropas un pasaules līmeņa čempionātiem), skaidroja E. Severs. Viņš piebilda, ka degošākām vajadzībām tiks novirzīts arī tas sporta federāciju finansējums, kas netika izmantots dažādiem šogad paredzētajiem pasākumiem. Nav arī izlietoti valdības piešķirtie pieci miljoni eiro Covid-19 seku novēršanai (starptautiskiem pasākumiem, sporta bāzēm, augstu sasniegumu sportam), un tā varētu tikt daļēji vai pilnībā ieskaitīta nākamā gada sporta budžetā. Visu to sasummējot, nākamais gads neizskatās tik slikti. Tas gan nav sakāms par ainu, kas var pavērties pēc 2021. gada, kad nozarei atvēlētā summa saruks par 25%, salīdzinot ar šo gadu. Tas var izvērsties par nopietnu sitienu gan Latvijas Olimpiskajai vienībai, gan sporta jomai kopumā, atzina E. Severs. Lai arī IZM vasarā iesniegusi savus prioritāros pasākumus nākamajam gadam un līdz ar pedagogu algu kāpumu tika prasīts saglabāt valsts sporta budžeta pamatfinansējumu nemainīgā līmenī, šis lūgums dzirdīgas ausis nesasniedza. Jo īpaši satraucoši, ka, apcērpot finansējumu, akūti pietrūkst atbalsta nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu rīkošanai Latvijā. Tiem vajadzētu vidēji 2,4 miljonus eiro, nevis 242 415 eiro, kā tas bija iezīmēts.
Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (JKP) gan uzskata, ka nozarē strādājošajiem nav iemesla "panikai un raudāšanai". Viņš arī atgādina, ka vēl nav iztērēti 70% no pieciem miljoniem eiro, kas nozīmē, ka vismaz trīs miljoni eiro jau ierēķināmi nākamā gada vajadzībām. Līdz ar to var pat sanākt vairāk naudas nekā citugad.
Bažas par nākotni
Savukārt Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis nav tik optimistisks. Tāds sporta budžets, kāds tas ir šobrīd, uzrāda ievērojamu deficītu. Nemeklējot vienā vai otrā virzienā iemeslus, neesot atbildes, kā, veidojot vidēja termiņa plānus, pirms vairākiem gadiem radusies situācija ar šādiem skaitļiem, kas tik ļoti atšķiras ar iepriekšējos trīs gados noteiktajiem. Protams, jāpateicas esot IZM, kas reaģējusi uz nozares satraukumu un savos resursos atradusi līdzekļus, lai aizpildītu daļu robu. Patlaban tiek meklēti vēl citi varianti pirms budžeta pēdējā lasījuma Saeimā.
Turklāt LSFP jau atmaksājusi 188 000 eiro budžetā par tiem pasākumiem, kas nenotika saistībā ar ārkārtējo situāciju gada pirmajā pusē. Nav zināms, cik vēl nāksies atmaksāt par tiem, kas bija plānoti līdz šā gada beigām. Jo, skatoties uz pašreizējo notikumu attīstību, ir teju skaidrs, ka vietējā mēroga pasākumi līdz decembra beigām nenotiks. Attiecībā uz "Covid naudu" – varot gadīties, ka arī daļu tās nāksies atgriezt valsts budžetā. "Protams, var teikt – nebūs pasākumu, nebūs jātērē nauda. Taču tā nav. Piemēram, motosportā amatierlīmeņa sacensībām iegādājas licences. Šī summa ļauj ne tikai rīkot pasākumu, bet uzturēt visu apkalpojošo personālu. Pērn tās netika pirktas. Līdz ar to motosporta federācijai, salīdzinot ar 2019. gadu, radās liels iztrūkums. Tas pats attiecas uz citām federācijām. Tādējādi veidojas apburtais loks – pasākumu nav, naudas nav, un nav, par ko uzturēt federācijas," akcentēja Fogelis.
Vaicāts par prioritārajām sporta jomām, kuras nākamajos gados varētu tikt ietvertas valsts atbalstīto sarakstā, LSFP valdes priekšsēdētājs atbildēja, ka darba grupa, kurā iesaistījušās 25 federācijas, ir tās izstrādājusi un pēc svētkiem gatava runāt par šo jautājumu Saeimas līmenī. "Bilde veidojas līdzīga reālajai situācijai valstī. Bet tā atšķiras no tās, kas bija darba materiālos," atzina Fogelis. Neesot gan skaidrs, ko īsti nozīmē uzstādījums – prioritārie sporta veidi. Vai tas nozīmēs lielāku finansējumu, prasības, īpašu politiku bērnu un jaunatnes vecuma grupai? Katrā ziņā, ja daļu "mazo" sporta veidu nefinansēs, bet pārējiem pieliks kopumā 50 000 eiro, tas situāciju nerisinās.