Pirmajā trešdaļā gāja grūti. Nez, kā viss būtu turpinājies, ja slovēņi nebūtu trāpījuši pa stabu, bet vārtos. Tomēr tas, ar kādu centību cīnījās Latvijas izlase, deva pārliecību, ka agri vai vēlu mūsējie iemetīs un izcīnīs uzvaru. Tāpēc šādam panākumam ir divkārša vērtība, un domāju, ka šī spēle ne vienam vien mūsu hokejistam ir solis uz priekšu karjerā.
Komanda izskatījās divreiz ātrāka nekā pirmajās spēlēs, ļoti agresīvi spēlēja viduszonā, izjaucot slovēņu kombinacionālo saspēli. Un arī paši bija ļoti aktīvi uzbrukumā, par ko liecina daudzie pretinieku noraidījumi un divi „bullīši”. Ilgu laiku rezultāts turējās līdzīgs tikai uz slovēņu vārtsarga pleciem, bet beidzot salūza arī viņš — lielisks Ņiživija soda metiens, perfekts pretuzbrukums. Pēc otrās trešdaļas nebija šaubu par uzvaru, jo Latvijas izlase izskatījās fiziski krietni pārāka par tām pusotrām, divām maiņām, kas lielākoties bija uz laukuma Slovēnijas sastāvā.
Ceturtdaļfināls? Čempionātā jau ir bijuši vairāki pārsteidzoši rezultāti un favorītiem negaidīti grūtas spēles, tāpēc ar prognozēm nodarboties ir nepateicīga lieta. Katrā ziņā Latvijas izlasei vairs nav ko zaudēt. Uzvara ir devusi pozitīvas emocijas gan līdzjutējiem, gan pašiem hokejistiem. Atliek tik tāpat turpināt!