Viņš atzina, ka viņam vislielākā sajūsma ir par divu brāļu ģimenēm, proti, Šiciem un Dukuriem. "Sveicu vispirms vecākus, kuri ir izaudzinājuši šādus dēlus. Latvijai jāpriecājas, ka mums ir ģimenes, kurās aug šādi cilvēki, kuri spēj nest Latvijas vārdu pasaulē," teica eksprezidents. Viņš pauda viedokli, ka arī Latvijas hokeja izlase savu spēju robežās un, pēc viņa informācijas, visu, ko varēja un mācēja, arī parādīja. "Ne jau vienmēr skaitļi un cipari nosaka to būtiskāko," norādīja G.Ulmanis un piebilda, ka svarīgs ir prieks, emocijas, ko dod hokeja spēle. Viņš prognozēja, ka "vēl daudz dzirdēsim" par šiem jaunekļiem.
Viņš kopumā Latvijas dalību spēlēs novērtēja pozitīvi. Esot, protams, maza "sāpīte" par šiem rezultātiem, gribētos arī kādu lieku punktiņu, bet tas, "kā šie zēni" izturēja šos eksāmenus un pārbaudījumus, viņaprāt, bija labi". Viņaprāt, arī treneru kolektīvs Latvijai ir ļoti veiksmīgs. "Es domāju, ka nākotnē mēs par to arī runāsim," prognozēja G.Ulmanis.
Kā piebilda eksprezidents, olimpiskās spēles vienmēr demonstrē pasaules civilizācijas sasniegumus, tās pēdējā laikā kļuvušas par zināmu lielmanības simbolu. Un tas, kas notika spēļu pirmajās dienās, proti, Gruzijas sportista bojāeja, viņaprāt, vēlreiz apliecinājis, ka tomēr jābūt daudz pazemīgākiem, daudz prasīgākiem attiecība uz to, ko darām un kā to darām. "Vai mēs esam vienmēr tik vareni, tik spēcīgi, tik lielmanīgi, ka mēs varam visu un varam, nerespektējot gan morāles, gan loģikas likumus," sprieda G.Ulmanis.
Izvaicāts par finansējumu sportam, viņš atzina, ka tas ir smagākais jautājums, sevišķi mazām valstīm ar maza kapitāla kapacitāti, jo biznesa apjomi nav tik lieli, lai varētu būt arī lieli sponsori. Viņaprāt, Rīgas Dinamo projekts būtībā ir "lekšana pāri savai galvai un vēl stipri augstāk". Viņš gan norādīja, ka, par spīti krīzes apstākļiem, sponsoru apjoms klubam pakāpeniski pieaug. "Jautājums ir savādāks – neviena valsts nekad nevarēs gūt nekādus panākumus, ja nebūs valsts finansējums šo sportistu izaugsmei. Šeit es vairāk domāju nevis par profesionālajiem klubiem, bet jauniešu, bērnu sporta attīstību, jo no viņiem smeļamies rezerves un jaunos spēlētājus," klāstīja G.Ulmanis.
Viņaprāt, Latvijas valsts finansējums sporta attīstībai ir stipri par mazu, otrs jautājums – kāda ir caurskatāmība, pēc kādiem principiem nauda tiek dalīta.
Lai gan G.Ulmanis pauda viedokli, ka valstij nevajadzētu atbalstīt profesionālos sporta klubus, mirkli vēlāk viņš atzina, ka pēc Saeimas vēlēšanām ar valdību tiks runāts par Rīgas Dinamo finansēšanu. Skaidrojot savus izteikumus, viņš izteicās, ka klubos vajadzētu ieguldīt biznesa pasaulei, uzņēmumiem, kuros ir privātais kapitāls un varbūt arī daļa valsts kapitāla, bet ne līdzekļus no valsts budžeta.
Kontinentālajā Hokeja Līgā (KHL) esot uzstādījums, ka klubs jāfinansē arvien vairāk tai sabiedrības daļai, kur šis klubs spēlē, konkrētajā gadījumā tā ir Latvija, taču līdz tam brīdim atbalsts tikšot nodrošināts. G.Ulmanis stāstīja, ka tuvākajam laikam šaubu par finansējumu nav. No viņa teiktā noprotams, ka runa ir par diviem trīs gadiem. Itera, kā arī pārējie sponsori dodot zināmas garantijas, ka "šis process turpināsies".