Man, savukārt, šķiet, ka vīriešu basketbols ir lielas krīzes priekšvakarā. Mediji ziņo, ka Sandis Valters Latvijas izlasē nespēlēs traumu dēļ, Helmanim un Vītolam mēs varam pateikt lielu paldies — ja arī viņi pieņems lēmumu vairs valstsvienībā nestartēt. Par līdzdalību izlasē šaubās Šķēle, Janičenoks un Kristaps Valters, nevar atbildēt Biedriņš. Kas ir aiz viņiem? Manuprāt, paliela bedre. Ja neskaita Biedriņu, kurš mums ir viens, pēdējie jaunākie spēlētāji, kas ir kaut cik stabili iekļāvušies izlasē, ir Armands Šķēle un Kristaps Janičenoks, kuriem šogad paliek 25 gadi. Jaunāku talantu nemana. Protams, man uzreiz teiks, bet ir taču Gatis Jahovičs, ir Kaspars Bērziņš un varbūt vēl kāds, kas var spēlēt izlasē. Var, bet vai viņi ir gatavi būt “vilcēji”?
Un te nu nevar nepieminēt mūsu labāko klubu piekopto politiku — visus interesē tikai rezultāts, nevienu neinteresē jauno pašmāju basketbolistu iespēlēšana. Vai tiešām Eiropas U-20 čempionāta rezultatīvākais basketbolists Ronalds Zaķis, kurš, starp citu, šobrīd NBA drafta prognozēs ir 55. vietā, bija tik vājš, ka BK Ventspils sastāvā netika laukumā un spēlēt sāka tikai, nonākot pie Valda Valtera komandā VEF Rīga? Domāju, ka arī Dairis Bertāns ASK rindās pie spēlēšanas tika tikai daudzo traumu dēļ. Bet, sēžot uz soliņa labā klubā vai spēlējot otršķirīgā par izlases spēlētāju kļūt ir grūti.
Lūk, kādēļ man Latvijas vīriešu basketbola nākotne nebūt nešķiet rožaina.