Šosezon esi piedalījies 22 spēlēs CSKA, kas ir labākais rādītājs komandā. Vai pats pirms sezonas cerēji tik daudz spēlēt, ja iepriekšējā sezonā biji rezervists?
Pirmssezonas pārbaudes mačos radās aizdomas, ka spēles laiks palielināsies. Jau ar pirmajiem pārbaudes mačiem tiku iespēlēts pamatsastāvā centra pussarga pozīcijā, kurā līdz tam CSKA nespēlēju. Pēc pirmās spēles galvenajam trenerim [Leonīdam] Sluckim pret manu darbību šajā pozīcijā bija daudz iebildumu. Pēc otrās mazāk. Trešajā pārbaudes spēlē viņam mans veikums patika.
Bet starpsezonā CSKA iegādājās vēl vienu centra pussargu - zviedru Rasmusu Elmu.
Jā, viņa iegādei iztērēja daudz naudas, un uz viņu klubā lika lielas cerības. Tad sapratu, ka man vai Pontusam [Vernblūmam] būs jāsēž, bet viss izvērtās tā, ka sastāvs rotēja. Elms ar komandu nebija pirmssezonā, tāpēc uzreiz viņam vietu nedeva. Tad dažiem savainojumi, diskvalifikācijas... Es varu spēlēt vidējā līnijā abās malās un arī centrā, tāpēc spēlēju daudz.
Kā ir spēlēt CSKA - vadošajā komandā Krievijā, pret kuru visas komandas vienmēr maksimāli noskaņojas?
Tas ir jūtams, ka pret CSKA visi pretinieki ir gatavi atdot sevi visu, bet man tas nav jaunums, jo pirms tam spēlēju Skonto. Tad bija tāpat. Arī kad pats vēl, puika būdams, Daugavpilī spēlēju pret Skonto jauniešiem, līdu no ādas laukā...
Vai izlaušanos komandas starta sastāvā sekmēja arī papildu darbs individuāli?
Nē, CSKA nevienam papildu treniņus nedod. Tikai tad, ja spēlētājam trūkst spēļu prakses, vairāk piestrādā pie fiziskās sagatavotības. Pēc treniņa katrs var padarīt kaut ko papildus, ja vēlas. Sitieni uz vārtiem, standartu izpilde...
Tavs pluss laikam ir tāds, ka vari spēlēt jebkur vidējā līnijā.
Jā, no vienas puses, tas ir labi, bet, no otras, - tāda mētāšana pa pozīcijām mazliet arī traucē. Tomēr ir liela atšķirība - spēlēt malā vai centrā. Flangos jābūt agresīvākam, jālaužas uz vārtiem. Tur drīkst nospēlēt riskantāk un pat kļūdīties, bet centrā kļūdas nedrīkst pieļaut.
Kad spēlē malās, Sluckis droši vien prasa biežāk uzņemties iniciatīvu?!
Tieši tā! Bet, ja tu aizvadi vairākas spēles centrā un tad tevi ieliek malā, grūti uzreiz pārslēgties uz citu spēles stilu. Kopumā man biežāk jāuzņemas iniciatīva, bet šo prasmi grūti izkopt, kad spēlē kā centra pussargs.
Pirms gada stāstīji, ka pat treniņos komandas biedri nepiedod paviršības, spēlējot kvadrātu, un uzreiz pamāca. Vai tagad pats arī vari kādu pamācīt?
Ir tā, ka treniņos katru «kvadrātu» vēro viens treneris. Mūsu kvadrātu vēro tieši Sluckis, un viņš mūs sauc par labāko bumbas pieturēšanā. Ja mūsu kvadrātā ieliek kādu citu, Sluckis mēdz jokot, ka velti tas puisis atnācis uz treniņu, jo visu laiku būs jāspēlē centrā.
Kas jūs esat tajā pulkā?
Es, Mamajevs, Šeņņikovs, Ignaševičs, Dzagojevs, Nababkins. Un vēl viens bieži mainās. Arī futbola tenisā esam labākie. Treniņos mums ir savas mikrokomandas, kas savā starpā sacenšas. Bet laukumā - visi esam cilvēki, un katrs var otram dot kādu padomu.
Ar Latvijas izlasi gan neizdevās piepildīt cerības un cerīgi sākt PK kvalifikāciju...
Jā, diemžēl tā ir. Bet esam jauna komanda. Maz pārmaiņu ir tikai aizsardzības līnijā. Trūkst saspēlētības un pieredzes. Visvairāk trūkst tāda vīra kā [Vitālijs] Astafjevs. Kad viņš bija komandā, visiem vienmēr bija pārliecība. Viņš vienmēr pateica priekšā, ko, kad un kā darīt.
Tagad šī loma laikam jāuzņemas tev?!
Laikam, jā. Rūdīsimies un progresēsim.
Kam tu dotu Latvijas gada labākā futbolista balvu, izņemot sevi?
Gorkšam. Viņš ir stabila vērtība gan klubā, gan izlasē.