Francijas izlase Eiropas čempionāta finālā spēlēs trešo reizi un var kļūt par trīskārtēju Vecā kontinenta čempioni, atkārtojot 1984. un 2000.gadā gūtos panākumus. Savukārt šā brīža pasaules čempione Vācija otro reizi pēc kārtas Eiropas čempionātā apstājās pusfinālā, zaudējot cerības uz ceturto šī turnīra čempionu titulu.
Marseļā notikušajā aizraujošajā pusfināla cīņā pārsvars piederēja laukuma saimniekiem. Jau cīņas septītajā minūtē laba iespēja bija Grīzmanam, taču viņa sisto bumbu ar grūtībām atvairīja Vācijas izlases vārtsargs Manuels Noiers. Savukārt vēl pēc septiņām minūtēm savu meistarību nodemonstrēja Francijas vārtu vīrs Igo Lorī, kurš atvairīja Emre Džana no soda laukuma sisto bumbu.
Abas komandas centās spēlēt aktīvi un nākamo bīstamo momentu izveidoja Vācijas izlase, kad Bastians Šveinšteigers sita zem vārtu pārliktņa, taču Lorī bumbu novirzīja aiz vārtu līnijas. Tuvojoties puslaika beigām arvien vairāk uzbruka francūži, kad vēl viena laba iespēja bija Grīzmanam, kā arī Olivjē Žirū. Negaidīts pavērsiens notika jau kompensācijas laika pirmajā minūtē, kad savā soda laukumā, cīnoties gaisa divcīņā par bumbu, ar roku nospēlēja Šveinšteigers.
Vācietis saņēma brīdinājumu, bet uz Noiera vārtiem tika nozīmēts 11 metru soda sitiens, kuru aukstasinīgi realizēja aktīvais Grīzmans, liekot vāciešiem pārtraukumā doties esot iedzinējos ar 0:1.
Arī pēc atpūtas aktīvāki un nedaudz labāki bija laukuma saimnieki, kuri nedomāja par rezultāta noturēšanu, bet droši devās uz priekšu, neļaujot vāciešiem izvērsties laukuma centrā. Francijas pārsvars vainagojās ar otriem gūtajiem vārtiem cīņas 72.minūtē, sodot pretiniekus par neuzmanību savā soda laukumā. Piespēlējot partnerim kļūdījās gados jaunais aizsargs Jošua Kimmihs, bumba nonāca pie Blaiss Matuidi, kurš no soda laukuma malas izdarīja augstu piespēli uz vārtu priekšu. Noiers augstā lēcienā ar roku bumbu pasita uz priekšu, taču tā nonāca pie Grīzmana, kurš to raidīja starp vārtsarga kājām vārtu tīklā.
Nonākot iedzinējos ar 0:2 vācieši devās uz priekšu, izveidojot vairākas labas iespējas, taču Lorī meistarība un veiksmes trūkums pasaules čempioniem neļāva gūt kaut vienus vārtus, līdz ar to Francija izcīnīja pelnītu uzvaru.
LETA jau ziņoja, ka Francija apakšgrupu turnīrā ar 2:1 uzvarēja Rumāniju, ar 2:0 uzveica Albāniju, kā arī nospēlēja neizšķirti 0:0 ar Šveici. Astotdaļfinālā turnīra saimnieki ar 2:1 pārspēja Īriju, bet ceturtdaļfinālā ar 5:2 sagrāva sensacionālo debitanti Islandi.
Savukārt Vācija apakšgrupā ar 2:0 pieveica Ukrainu, spēlēja neizšķirti 0:0 pret Poliju un ar 1:0 uzvarēja Ziemeļīriju. Savukārt astotdaļfinālā vācieši ar 3:0 sakāva Slovākiju, bet ceturtdaļfinālā pasaules čempioni pēcspēles sitienu sērijā pieveica Itāliju.
Vācijai pusfinālā bija jāiztiek bez centra aizsarga Matsa Hummelsa, kurš nevarēja spēlēt diskvalifikācijas dēļ. Čempionāts jau pirms šīs spēles bija noslēdzies arī uzbrucējam Mario Gomesam un savainojums laukumā liedza doties arī pussargam Sami Kediram.
Turnīra labākais vārtu guvējs tagad ar sešiem precīziem sitieniem ir Grīzmans, bet pa trim vārtiem ir Olivjē Žirū un Dimitri Pajē kontā. Savukārt vāciešiem vienīgais, kurš guvis vairāk par vieniem vārtiem, ir turnīru noslēgušais Gomess, kura kontā divi precīzi sitieni.
Francija devīto reizi piedalās Eiropas čempionātā. Titulu izdevies izcīnīt 1984.gadā savās mājās un arī 2000.gadā. Francija rīkoja arī pirmo Eiropas čempionātu 1960.gadā, kad guva ceturto vietu.
Tikmēr vācieši kontinenta izlašu prestižāko trofeju virs galvas pacēluši trīs reizes un tikpat reizes zaudējuši finālā. Arī iepriekšējos divos turnīros Vācija sasniedza pusfinālu, bet pēdējā reize, kad izlase kļuva par Eiropas spēcīgāko valstsvienību, bija pirms 20 gadiem.
Abas valstis līdz šim savā starpā bija spēkojušās 27 reizes, 12 mačos uzvarot Francijai, desmit cīņās pārāka bija Vācija, bet pieci dueļi noslēdzās neizšķirti. Iepriekšējā abu komandu cīņa bija pērnā gada novembrī, kad pārbaudes spēlē arī ar 2:0 uzvarēja Francija.
LETA jau ziņoja, ka Portugāles futbola izlase pusfinālā trešdien ar 2:0 pārspēja pārsteidzošo debitanti Velsu, izcīnot turnīrā pirmo uzvaru pamatlaikā un iekļūstot finālā.
Eiropas čempionāta finālturnīrā 24 komandas bija sadalītas sešās apakšgrupās pa četrām katrā. Izslēgšanas turnīra pirmajai kārtai jeb astotdaļfinālam automātiski kvalificējās divas labākās izlases, kā arī tajā iekļuva četras labākās trešo vietu ieguvējas.
Šajā Eiropas čempionātā kopumā tiks aizvadīta 51 spēle, kamēr pirms četriem gadiem, kad turnīrā piedalījās vēl 16 izlases, bija jānospēlē 31 mačs.
Eiropas čempionātā spēles norisinās desmit stadionos - Parīzē, Sendenī, Marseļā, Lionā, Lillē, Nicā, Tulūzā, Bordo, Sentetjēnā un Lansā. Mačs par zeltu notiks Francijas nacionālajā stadionā, kas atrodas Sendenī piepilsētā un kas var uzņemt nedaudz vairāk kā 81 000 cilvēku. Šajā arēnā norisinājās arī 1998.gada Pasaules kausa fināls, kad tieši Francija ar 3:0 pārspēja Brazīliju. "Stade de France" ir lielākais turnīra stadions, kamēr vēl virs 50 000 spējīgas uzņemt arēnas Marseļā (67 394), Lionā (59 286) un Lillē (50 186).
Visas Eiropas čempionāta finālturnīra spēles pārraida LTV7, turklāt 45 no 51 spēles iespējams vērot tiešraidē.
Francijas izlases sastāvs: Igo Lorī, Bakarī Saņā, Patriss Evrā, Lorāns Kosjeļni, Samuelu Umtitī, Pols Pogbā, Blaiss Matuidi, Musa Sisoko, Dimitrī Pajē (N'Golo Kantē, 71.min.), Antuāns Grīzmans (Johans Kabajē, 90.min.), Olivjē Žirū (Andrē Pjērs Žiņaks, 78.min.).
Vācijas izlases sastāvs: Manuels Noiers, Jošua Kimmihs, Benedikts Hēvedess, Žeroms Boatengs (Škodrans Mustafi, 61.min.), Jonass Hektors, Bastians Šveinšteigers (Līrojs Sanē, 79.min.), Emre Džans (Mario Gece, 67.min.), Juliāns Drakslers, Toni Kross, Mesuts Ezils, Tomass Millers.