Vācijas izlases rindās vārtus guva Andrē Širle un Mesuts Ezils, bet Alžīrijas labā izcēlās Abdelmumens Džabu.
Līdz ar to Vācijas futbolisti 4.jūlijā ceturtdaļfinālā tiksies ar Franciju, kas iepriekš pirmdien astotdaļfinālā ar 2:0 pārspēja Nigēriju.
Lai gan pirms spēles pārliecinošs favorītes statuss duelī piederēja Vācijai, tomēr pirmās minūtes laukumā aizritēja līdzvērtīgi. Astotajā minūtē vienatnē pret Vācijas izlases vārtiem nokļuva Islams Slimani, taču pretinieku vārtsargs Manuels Noiers laicīgi pameta savus vārtus, situāciju glābjot. Tikmēr piecas minūtes vēlāk Bastiana Šveinšteigera sitienu ar pūlēm atvairīja alžīriešu vārtsarg , bet sekojošajā uzbrukumā teicamu sitiena pozīciju neizmantoja Alžīrijas pussargs Sofjans Feguli. Pēcāk alžīrieši turpināja aktīvi presingot sāncenšus, liekot tiem regulāri kļūdīties saspēlē. Cīņas 17.minūtē Alžīrija guva vārtus, tomēr tiesnesis tos pamatoti neieskaitīja saistībā ar iepriekš fiksētu aizmugures stāvokli. Savukārt divas minūtes vēlāk no asa leņķa tukšā vārtu stūrī netrāpīja alžīriešu aizsargs Fauzi Gulams.
Puslaika otrajā daļā komandas turpināja spēlēt visai atklātu un uzbrūkošu futbolu. Cīņas 35.minūtē pēc vācu aizsarga Škodrana Mustafi centrējuma izcelties varēja uzbrucējs Tomass Millers, bumbai lidojot garām sāncenšu vārtu konstrukcijai. Tikmēr trīs minūtes vēlāk neparocīgu Mesuta Ezila sitienu atvairīja Alžīriešu vārtsargs Raiss Mboli. Tikai spēles 40.minūtē Vācijai radās pirmā reālā vārtu gūšanas iespēja, kad pēc Tonija Krosa tālsitiena bumba atleca vārtu priekšā pie Mario Gēces, kurš nespēja izcelties. Savukārt divas minūtes vēlāk pirmo dzelteno kartiņu cīņā saņēma Alžīrijas izlases kapteinis Rafiks Haliče,rupji spēlējot pret Šveinšteigeru.
Otro puslaiku daudz vētraināk iesāka Vācijas izlase. Mača 47.minūtē uz maiņu nākušā Andrē Širles sitiens pēc rikošeta lidoja gar pašu alžīriešu vārtu stabu, bet sekojošajā uzbrukumā aizsargs Benedikts Hevedess no teicamas pozīcijas sita bumbu tieši virsū Mboli. Savukārt 55.minūtē Mboli vien ar pirkstu galiem atvairīja Filipa Lāma tālsitienu, rezultātu saglabājot nemainīgu. Pēcāk laukumā Vācija ieguva milzīgu teritoriālo pārsvaru, nespējot izveidot bīstamas epizodes Alžīrijas vārtu tuvumā. 67.minūtē nopietnā savainojumā iedzīvojās Mustafi, kurš spēli nespēja turpināt.
Spēles 71.minūtē kārtējo reizi mačā savlaicīgi no vārtiem izskrēja Noiers, apstādinot bīstamu pretinieku uzbrukumu. Četras minūtes vēlāk Noiers ieņēma teicamu pozīciju, kas ļāva viegli tvert bīstamu Islama Slimani tālsitienu. 77.minūtē Millers veiksmīgi ielauzās sāncenšu soda laukuma un izpildīja centrējumu, kuru precīzi nespēja noslēgt Šveinšteigers. Tikmēr 80.minūtē Millers no vārtu priekšas nespēja atklāt spēles rezultātu, sitienu atvairot Mboli. Brīdi vēlāk Millers vēlreiz nokļuva Alžīrijas vārtu priekšā, arī šoreiz sitot neprecīzi. Atlikušajās minūtēs Vācijai neizdevās gūt uzvaras vārtus mača pamatlaikā.
Jau papildlaika otrajā minūtē Vācija izvirzījās vadībā, kad kuriozā veidā bumbu Mboli sargāto vārtu tīklā pēc Millera piespēles raidīja Širle. Turpmākajās minūtēs Vācija varēja gūt arī otros vārtus, bet pirmā vārtu gūšanas iespēja alžīriešiem radās 101.minūtē, Mehdi Mostefam nespējot izcelties no tuvas distances. Atlikušajā papildlaika daļā Alžīrija izmisīgi mēģināja atspēlēt deficītu uz tablo, taču labākas iespējas gūt vārtus bija vāciešiem, ko Eiropas izlase arī izmantoja. Papildlaika pirmspēdējā minūtē Ezils trieca bumbu vārtu tīklā. Jau sekojošajā uzbrukumā Džabu vienus vārtus atguva, taču ar to Alžīrijai bija par maz.
Grupu turnīrā Vācija sākotnēji sagrāva Portugāli, turpinājumā nospēlēja 2:2 ar skandālu nomocīto Ganu, bet trešajā cīņā ar 1:0 pārspēja ASV, kas deva pirmo vietu G grupā. Savukārt Alžīrija sākotnēji ar 1:2 piekāpās Beļģijai, pēc tam ar 4:2 pārspēja Dienvidkoreju, bet izšķirošajā mačā par vietu astotdaļfinālā āfrikāņi nospēlēja 1:1 ar Krieviju.
Alžīrija piedalās otrajā finālturnīrā pēc kārtas un kopumā ceturtajā vēsturē. Līdz šim tai grupu turnīru nebija izdevies pārvarēt. Savukārt Vācija izlaidusi tikai divus finālturnīrus to vēsturē, bet titulu izcīnījusi 1954., 1974. un 1990.gadā. Finālā vācieši spēlējuši vēl četras reizes, bet iepriekšējos divos turnīros ierindojusies trešajā pozīcijā. Iepriekšējos astoņos turnīros bez medaļām palikusi tikai 1994. un 1998.gadā, kad zaudēja ceturtdaļfinālā.
Savukārt otrdien tiks aizvadītās noslēdzošās astotdaļfināla cīņas - Argentīna tiksies ar Šveici, bet Beļģija spēkosies ar ASV.
Sacensības 12 Brazīlijas pilsētās un stadionos ilgs līdz 13.jūlijam.
Pasaules kausa izcīņas futbolā astotdaļfinālam kvalificējušās sešas Eiropas un piecas Dienvidamerikas komandas, bet grupu turnīru nepārvarēja neviena Āzijas vienība.
Valstsvienības bija sadalītas astoņās apakšgrupās, pa četrām izlasēm katrā. Visas turnīra dalībnieces aizvadīja trīs grupas spēles. Tālāk katras grupas divas labākās komandas turpina cīņu izslēgšanas fāzē, kur sākotnēji nonāks 16 valstis, sadaloties astoņos pāros. Turpinājumā katrā izslēgšanās kārtā izlašu skaits saruks uz pusi, līdz finālā iekļūs divas spēcīgākās turnīra dalībnieces.
Brazīlijai ticis gods finālturnīru rīkot otro reizi. Iepriekš 1950.gada turnīrā mājinieki aizspēlējās līdz pat finālam, kurā negaidīti atzina Urugvajas valstsvienības pārākumu. Pasaules kauss pirmo reizi kopš 1978.gada un sesto reizi kopumā tiek rīkots Dienvidamerikā.
Pasaules kausa izcīņa Brazīlijā pārliecinoši kļuvusi par dārgāko vēsturē, kas radījis dažādu sajūtu kontrastu valsts iedzīvotājos. Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) un Brazīlijas varasiestādes kopā turnīram iztērējušas aptuveni 14 līdz 16 miljardus ASV dolāru (desmit līdz 11 miljardus eiro), kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā izmaksas 2010.gada Pasaules kausā Dienvidāfrikas Republikā.
Brazīlijā pirmo reizi Pasaules kausa finālturnīru vēsturē tiek izmantota vārtu līnijas tehnoloģija, kas strīdīgās situācijās precīzi ļauj noteikt, vai bumba pilnībā šķērsojusi vārtu līniju.
Pirmo reizi kopš 1950.gada finālturnīrā debitējusi tikai viena izlase - Bosnija un Hercegovina.
Visvairāk reižu Pasaules kausa vēsturē triumfējusi Brazīlijas izlase, kas spējusi kausu pacelt piecas reizes, četras reizes uzvarējusi Itālija, bet trīs - Vācija. Tikmēr Argentīnai un Urugvajai tas izdevies divos gadījumos, bet pa reizei prestižajās sacensībās uzvarējusi arī Anglija, Francija un Spānija, kas ir pašreizējā kausa īpašniece. Tāpat Brazīlija ir vienīgā valstsvienība, kas piedalījusies pilnīgi visos 20 finālturnīros, 18 reizes laukumā devušās Itālijas un Vācijas izlases, bet Argentīna - 16.
Vācijas izlases sastāvs - Manuels Noiers, Benedikts Hevedess, Pērs Mertezakers, Škodrans Mustafi (Sami Kedira, 68.min.), Žeroms Boatengs, Bastians Šveinšteigers, Mario Gēce (Andrē Širle, 45.min.), Mesuts Ezils, Tomass Millers, Filips Lāms, Tonijs Kross.
Alžīrijas izlases sastāvs: Raiss Mboli, Fauzi Gulams, Esaids Belkalems, Rafiks Haliče (Madžids Bugera, 95.min.), Sofjans Feguli, Aisa Mandi, Islams Slimani, Hilals Sudani (Abdelmumens Džabu, 100.min.), Mehdi Mostefa, Medi Lasens, Sapirs Taiders (Jasins Brahimi, 77.min.).