Rubins Sporta Avīzei atklāj, ka aicinājums ziedot izskanējsi bez viņa ziņas un piekrišanas. "Ģirts Mihelsons man piedāvāja uz futbola kluba Metta un arī citu Virslīgas vienību rēķina uztaisīt operāciju. Tomēr pēc tam viņš manā dzimšanas dienā internetā publicēja šādu informāciju. Tas bija bez manas ziņas. Nezinu, vai viņš vēlējās mani uzmundrināt vai parādīt, ka ir varens, bet es par to neko nezināju," stāsta futbolists, kurš norāda, ka citiem klājas vēl grūtāk un viņam pašam esot iespējas aizņemties, ja būtu tāda vajadzība.
Kopš 2012. gada, kad Andrejs aizvadīja pēdējās spēles futbolista karjerā, lielāko daļu laika viņš Ikšķilē trenējis bērnus, tāpat pērn bija paredzēts, ka viņš vadīs pirmās līgas vienību Auda. Tomēr problēmas ar kāju neļāva viņam veikts savus pienākumus - bija nepieciešama operācija. Viņš ir pateicīgs ziedotājiem, tomēr tas neesot bijis patīkami. "Visi man pazīstamie zvanījās, prasīja, vai nepieciešama palīdzība. Es būtu varējis pie viņiem pats pieiet, un neviens apkārt to nezinātu, bet sanāca tā, ka tagad to zina visa Latvija un ne tikai. Jā, ir patīkami, kad redzu sniegto finansiālo atbalstu, tomēr no šīs naudas neko neesmu paņēmis. Vēl īsti nezinu, ko darīšu ar šo naudu. Citi ziedoja eiro, citi – 100 eiro. Kādreiz publicēšu sarakstu ar visiem, kas palīdzēja, paldies viņiem," saka Rubins, kurš karjeru beidza tieši gūžas problēmu dēļ.
Bijušais futbolists noliedz, ka viņam būtu atkarību problēmas. "Smēķēju, jā, bet daudzi smēķē. Varu gan smēķēt, gan nesmēķēt. Alkoholu lieto cilvēki. Ja ir svētki, protams, lietoju arī es. Daudz kas izskanējis pārspīlēti, un tas nav patīkami, bet nevaru mainīt uzrakstīto. Ja es eju uz dzimšanas dienu, vai tur neiedzeršu? Es neesmu vainīgs, ka man katru nedēļu kādam draugam ir dzimšanas diena."
Karjeras spilgtākie brīži ārpus Latvijas izlases viņam bijuši Skonto zelta sastāvā, tāpat Andrejs atminas divus gūtos vārtus Anglijas kluba Crystal Palace rindās pret mūsdienu premjerlīgas grandiem Liverpool un Leicester City. Rubins atklāj, ka viņam bijusi iespēja pārcelties uz Londonas Arsenal, tomēr darījums nav noticis. "Es par to, ka Arsenal bija gatavi slēgt līgumu ar mani, uzzināju aptuveni divas nedēļas pēc pārejas uz Crystal Palace, un tas nedaudz nobendēja pašsajūtu," atceras bijusī futbola zvaigzne, kurš leģionāra gaitās vairākas sezonas spēlējis arī Krievijā un Azerbaidžānā.
Latvijas futbolam Andrejs iespēju robežās seko aizvien, bet arī viņam nav skaidrs, kādēļ izlases rezultāti ir tik vāji. "Varbūt viņiem vajag stingru treneri, varbūt nav pārliecības par saviem spēkiem. Varbūt vienkārši slikti futbolisti, jo labs futbolists var spēlēt arī bez trenera. Varbūt nav motivācijas. Grūti pateikt."
Rubins neslēpj, ka izlase, kas 2004. gadā aizbrauca uz Eiropas čempionātu, bijusi galvastiesu pārāka par mūsdienu sastāvu, un savstarpējā spēlē noteikti uzvarētu: "Protams! Tas būtu bez variantiem. Negribu nevienu apvainot, bet domāju, ka tā būtu. Kaut arī šī brīža sastāvam ir bijušas labas spēles, piemēram, pret Poliju izbraukumā. Ja jau tur tā spēlēja, tātad viņi var."
Visu sarunu ar Andreju Rubinu lasiet izdevuma Sporta Avīze marta numurā!