Bijušais Rīgas Dinamo uzbrucējs Ģirts Ankipāns, kurš pēdējos divus gadus strādāja par trenera palīgu pie Pētera Skudras Ņižņijnovgorodas Torpedo, maijā tika apstiprināts par Dinamo ģenerālmenedžeri un šovasar lipināja kopā sastāva puzli.
"Man kaut kā iepaticies šis vārds puzle," atklāja Ģirts. Par sastāva komplektēšanu un par to, kādā manierē jaunajā sezonā komanda varētu spēlēt, plašākā sarunā pastāstīja jaunais Dinamo ģenerālmenedžeris.
Fragmenti no intervijas:
Sastāva komplektēšana ir beigusies. Izskatās, ka šosezon būs diezgan plašas izvēles iespējas…
Mana pieredze rāda, ka būs vajadzīgi papildu spēlētāji. Ja spēlē ātru un agresīvu hokeju, neizbēgami ir arī traumas. Tāpat ir garie pārbraucieni un slimības. Katram spēlētājam tika dota iespēja sevi pierādīt, ka viņš ir pelnījis vietu komandas pieteikumā no pirmās dienas, – treniņos, savstarpējās un pārbaudes spēlēs. Tie spēlētāji, kuri tiks iekļauti pirmās spēles pieteikumā, savas vietas ir nopelnījuši sagatavošanās periodā, lai arī daži no viņiem sagatavošanās perioda sākumā nebija manā un treneru provizoriskajā sarakstā. Pirmajā izbraukumā ņemsim līdzi deviņus aizsargus un 15 uzbrucējus. Mums jau ir plāns, kuri spēlētāji dosies laukumā pirmajā KHL čempionāta spēlē.
Ja reiz Dinamo jaunajā sezonā spēlēs ātru un agresīvu hokeju, tad viesspēlētāji tika piemeklēti šādai spēles manierei…
Jā, un vispirms es skatījos, lai būtu labs tā saucamais slidojuma apjoms. Lai spēlētājs labi pārvietotos laukumā.
Tas nozīmē, ka Dinamo spēlētais hokejs līdzināsies Ņižņijnovgorodas Torpedo stilam, kur iepriekšējās divas sezonas strādāji par galvenā trenera palīgu pie Pētera Skudras?
Torpedo spēlēto hokeju laikam var pielīdzināt tikai Maskavas CSKA manierei. Tas jau ir ultraagresīvs hokejs. Virziens varētu būt tāds, bet mums nav tik plašas spēlētāju atlases iespējas kā viņiem. Tajās komandās ir lielāka gabarīta hokejisti. Bet nu, jā, gribam spēlēt ātri, nepārturot ripu. Prasīsim agresīvu spēli visās zonās. Es varu pateikt paldies Pēterim Skudram, ka man bija iespēja divus gadus ar viņu kopā strādāt. Tik tiešām daudz ko ieguvu, kā vajag spēlēt bez ripas.
Kas noteica treneru izvēli kapteiņa pienākumus uzticēt Gintam Meijam, kurš raksturā ir kluss un nosvērts, nevis kā savulaik Sandis Ozoliņš, kurš varēja pateikt skarbākus vārdus?
Viņš ir vadonis laukumā. Mēs to redzējām jau izlases spēlēs. Piemēram, pasaules čempionātā viņš atdzīvināja spēli ar Dāniju, kopā ar Skvorcovu – pret Vāciju. Nav jau arī viņš nemaz tik kluss, un nav obligāti jābūt lielam runātājam. Gints ir darītājs.
Kapteinim laikam ir jābūt vietējam spēlētājam?
Tieši tā, jo mums ir Latvijas komanda. Mums visas sapulces notiek latviešu valodā.
Tulks neesot vajadzīgs tikai lietuvietim Ališauskam?
Jā, viņš tik tiešām visu saprot un runā latviski.
Ziemeļamerikāņus parādīt vislabāko sniegumu motivēsiet ar solījumiem, ka viņi nākotnē var iegūt dāsnus līgumus KHL bagātākajos klubos?
Tā ir abpusēja ieinteresētība. Es meklēju motivētus spēlētājus, kuri vēlas sevi pierādīt. Mums nav arī nekas pret to, ka spēlētājs ir gatavs visu sevi atdot, lai pēc tam iegūtu lielāku līgumu. Mēs runājām arī par olimpiādi un dzīves apstākļiem Rīgā.
Visu interviju lasiet pirmdienas, 21. augusta, avīzē Diena!