"Pirmais periods mums nebija no labākajiem, taču pēc tam atguvāmies, otro un trešo jau labi spēlējām. Ar ko mēs apspēlējām Itāliju? Ar to, ka pratām saņemties un ka vairs nespēlējām kā pirmajā trešdaļā. Vispirms jau izmainījās komandas noskaņojums. Treneris pirmajā pārtraukumā arī pateica dažus vārdus, un visi saprata, ka jāsaņemas. Laikam jau bijām domājuši, ka būs viegla spēle. Es ceru, ka tā būs mācība. Turpmāk, mēs zināsim, ka šajā turnīrā nav vieglas spēles."
"Otrajā vārtu guvumā nedaudz paveicās. It kā jau gribēju piespēlēt, bet ripa trāpīja vienam no pretiniekiem pa slidu un uzslīdēja Gintam tieši uz lāpstiņas. Atlika tikai iemet tukšos. Šīs spēles parāda tikai to, ka ir jāmet uz vārtiem. Mūsu kļūda ir bijusi tā, ka esam gribējuši izspēlēties gandrīz līdz tukšiem vārtiem. Manā vārtu guvumā bija līdzīgi — ripa pa taisno vārtos neielidoja, kaut kur atkal pamainīja virzienu. Ripu par piemiņu nepaņēmu, jo biju jau iemetis, kas spēlēju Latvijas junioru izlasē. Tā pati Latvijas izlase vien ir," noslēdz Oskars.
Nākošā spēle Latvijai ceturtdien, 10.maijā, kad plkst. 21:15 tiksimies ar Čehijas komandu.