"Pusstunda? Labi, der. Piektdien pēc rīta treniņa Piņķos," Sporta Dienas piedāvājumam piekrita Marsels. Ieturot maltīti Babītes ledus halles kafejnīcā, Hosa angliski atbildēja uz jautājumiem. Jau 16 gadu vecumā viņš pārcēlās uz Ziemeļameriku, tāpēc angļu valoda viņam ir otra sarunvaloda pēc slovāku.
Viens no Košices
Esi uzaudzis hokeja pilsētā. Kā izskaidro faktu, ka no Košices nāk tik daudz labu spēlētāju — tavs brālis Marians, kā arī Marians Gaboriks, Pavols Demitra, Zdeno Hara, Zigmunds Palfijs…
Ja sapulcinātu kopā visus labākos Košicē uzaugušos spēlētājus, sanāktu patiešām spēcīga komanda. Vasarā, kad vienu mēnesi ir brīvais laiks, visi satiekamies un labi pavadām laiku. Kopumā būs ap 20 spēlētāju no Košices, kuri spēlē NHL vai labās Eiropas līgās. Pilsēta nav liela, kādi 80 līdz 90 tūkst. iedzīvotāju. Hokejs neapšaubāmi ir galvenais sporta veids. To pašu gan var teikt arī par Slovākiju. Cilvēki ļoti labi pārzina hokeju, interesējas par šo spēli un tas arī ir labs stimuls censties izaugt par labu spēlētāju.
Tavs tēvs Františeks Hosa ir bijušais spēlētājs, tagad treneris. Viņš
vadījis arī Slovākijas izlasi. Laikam jau jums ar brāli Marianu nebija
citas izvēles kā spēlēt hokeju?
Jau no mazotnes augu dienu pavadījām ledus arēnā. Pēc tēva spēlēm
Trenčīnas kluba sastāvā mūs ielaida ģērbtuvēs un varējām pasēdēt kopā
ar hokejistiem. Dažreiz atļāva kopā paslidot. Kad jau sākām nopietnāk
trenēties, no agra rīta bijām uz ledus un pēc tam vēl arī pēcpusdienā.
Ne tikai tēvs, bet arī mamma mūs atbalstīja.
Mamma arī bijusi sportiste?
Nē, mamma strādāja par apģērbu dizaineri. Pēdējā laikā viņa daudz palīdz mums ar brāli. Ir braukusi ciemos uz Ameriku pie manis un Mariana.
Trenčīna ir īsta hokeja pilsēta. Kāpēc tomēr jau 16 gadu vecumā izvēlējies braukt uz Ziemeļamerikas junioru līgas klubu Portlendā?
Man jau tad bija mērķis spēlēt NHL. Tas noteikti bija krasākais pagrieziena punkts manā dzīvē. Vēl nerunāju angliski, un daudz kas aiz okeāna man bija pilnīgi jauns. Ieguvu neatsveramu dzīves pieredzi. Vajadzēja sākt pašam par sevi rūpēties. Tā bija pareiza izvēle, jo jau jauniešu vecumā sāku pielāgoties aizokeāna hokeja stilam.
Ģimenes lietas
Ziemeļamerikas presē ar brāli uzmanības epicentrā nokļuvāt 2007.gada pavasarī. Stenlija kausa izcīņas pirmajā kārtā Rangers spēlēja pret Atlantas Thrashers, un žurnālisti centās izdibināt, kurai komandai vecāki jutīs līdzi — Marsela pārstāvētajam Rangers vai Mariana komandai Thrashers?
NHL ir pierasts akcentēt šādus notikumus. Mēs ar brāli par to īpaši nedomājām. Mūsu uzdevums bija pēc iespējas labāk spēlēt. Toreiz uzvarējām Atlantu sērijā ar 4:0. Nākamajā kārtā gan zaudējām Bufalo. Tikai pirms paša playoff atgriezos Rangers sastāvā. Tā bija laba nākotnes pieredze.
Vai ar brāli Marianu regulāri sazinies?
Runājamies skype. Viņš ir pārbraucis uz Detroitu. Komandas sastāvs pašreizējiem Stenlija kausa īpašniekiem Red Wings gandrīz nav mainījies. Marians piekrita spēlēt pat par mazāku naudu, lai tikai nākamajā pavasarī būtu lielāka iespēja izcīnīt Stenlija kausu.
Vai esi spēlējis arī tēva trenētajās komandās?
Nē, tikai nacionālajā izlasē. Divos nozīmīgos turnīros 2006.gada olimpiskajās spēlēs Turīnā un tā paša gada pasaules čempionātā Rīgā.
Tomēr padomu tēvs noteikti allaž ir devis?
Viņš visu laiku seko līdzi manām gaitām. Izsaka savus vērtējumus. Pēc sliktām spēlēm nācies dzirdēt arī tādus vārdus, kurus angliski varētu tulkot kā shit (tulk. — sūdīgi). Tēvs mudinājis treniņos smagi strādāt.
Esi divus gadus jaunāks par brāli Marianu. Vai puikas gados mēģināji ar viņu konkurēt?
Mēs esam dažāda stila spēlētāji. Līdzības ir tikai raksturā. Marians ir izteikts vārtu gūšanas speciālists.
Jā, bet pats arī pašlaik esi KHL labākais ripu metējs!
Zinu, bet viņš visu laiku ir bijis labs snaiperis. Man sevi vēl ir
jāpierāda kā rezultatīvam uzbrucējam. Puikas gados ilgu laiku spēlēju
vienā maiņā ar Marianu Gaboriku. Es biju centrs, viņš — malējais
uzbrucējs. Parasti viņam piespēlēju, bet viņš meta ripas vārtos.
Kāpēc mainīji ampluā un kļuvi par malējo uzbrucēju?
Junioru līgā mūsu komandā treneris veidoja spēcīgu pirmo maiņu. Labs centra spēlētājs jau bija, tāpēc man vajadzēja spēlēt malā. Tā arī malā paliku.
Ja vajadzētu, Dinamo taču varētu spēlēt kā centra uzbrucējs?
Varētu, bet pagaidām nav tādas vajadzības. Esmu labi saspēlējies ar mūsu maiņas centru Metu Elisonu. Pirms Dinamo viņu nepazinu, taču saprotamies ļoti labi.
Slovāka Ronalda Petrovicka vietā jūsu maiņā tagad spēlē Ģirts Ankipāns. Kā ar viņu saproties?
Abi ir labi spēlētāji — gan Ronalds, gan arī Ankipāns. Petrovickim bija
viena spēles diskvalifikācija, viņa vietā treneris izmēģināja Ankipānu.
Tā arī maiņa palikusi šādā sastāvā.
Vai treneris Juliuss Šuplers ar komandas līderi Hosu konsultējas par partneru izvēli?
Nē, visus lēmumus treneris pieņem patstāvīgi. Viņš skatās — ja maiņa spēlē veiksmīgi, neko arī nemaina.
Jauns izaicinājums
Pirms sezonas esot bijuši piedāvājumi no Maskavas komandām. Kāpēc izvēlējies Rīgu?
Bija piedāvājums , un pirms lēmuma pieņemšanas ilgi domāju. Aģents ieteica Rīgu, un domāju, ka izdarīju pareizo izvēli. Pašlaik viss ir kārtībā gan spēles ziņā, gan sadzīvē. Rīga ir Eiropas līmeņa pilsēta. Man ir ļoti svarīgi, ka ļoti daudzi cilvēki runā angliski. Faktiski nejūtu komunicēšanās problēmu. Labā atmiņā man palicis šeit pavadītais laiks 2006.gada pasaules čempionātā. Neesmu arī tālu no mājām. Divu stundu lidojums līdz Vīnei un tad vēl pāris stundu ar mašīnu līdz Košicei.
Vai viegli pielāgoties Dinamo spēlētajam hokejam? Savulaik Ņujorkas Rangers, spēlējot vienā maiņā ar čehu zvaigzni Jaromiru Jāgru un zviedru Mikaēlu Nīlanderu, noteikti bija jāorientējas uz citu hokeju?
Jā, noteikti. Jāgrs un Nīlanders ir ātra hokeja piekritēji. Viņi visu laiku ir tendēti uz vārtiem. Tad man vajadzēja spēlēt izteiktu uzbrukuma hokeju. Man tā bija lieliska pieredze. No Jāgra un Nīlandera esmu daudz mācījies. Tiesa, arī Dinamo ir ātri hokejisti. Man vēl labā atmiņā spēles Slovākijas izlases sastāvā pret Latviju. Ātrs hokejs tika spēlēts olimpiskajās spēlēs Turīnā un pirms gada pārbaudes spēlē pirms pasaules čempionāta. Latvijas izlases spēlētāji labi slido, prasmīgi saspēlējas, tāpēc arī Dinamo bieži vien izdara spiedienu pretinieku zonā.
Kurus Latvijas spēlētājus pazini pirms iekļaušanās Dinamo sastāvā?
Ar Sandi Ozoliņu spēlēju kopā Ņujorkas Rangers. Viņš ir ļoti labs spēlētājs. No pašreizējā Dinamo sastāva zināju tikai čehu Filipu Novāku un savu tautieti Ronaldu Petrovicki.
Kāds ir pirmais priekšstats par Kontinentālo hokeja līgu?
Hokejs ir savādāks, nekā Ziemeļamerikā vai citviet Eiropā. Pozitīvi, ka
jaunajai līgai ir augsti mērķi. Tā grib konkurēt pat ar NHL. Vēl
pāragri izdarīt konkrētu slēdzienu. Spēlētājiem tā ir iespēja sevi
apliecināt citā līmenī. Krievijas hokejs arī man ir jauns izaicinājums.
Esi spēlējis AHL, NHL un lokauta laikā Mora klubā Zviedrijā. Labi
pārzini arī Slovākijas un Čehijas hokeju. Kādā līmenī varētu būt
pašreizējā Rīgas Dinamo komanda?
Ziemeļamerikā ir pilnīgi atšķirīgs hokeja stils. Runājot par Zviedriju — ja man jāpasaka, vai Dinamo ir stiprāka komanda par Zviedrijas Mora, es to nevaru izdarīt. Arī Zviedrijā spēlē savādāk. Taču nav šaubu, ka Dinamo būtu konkurētspējīga. Komanda ieguvusi pārliecību par saviem spēkiem, ir saliedēta un neticami labu sniegumu demonstrēja vārtsargs. Tomēr, no otras puses, sezona ir tikko sākusies, aizvadītas tikai astoņas spēles. Kaut arī rezultāti ir labi, nedrīkstam iedomāties, ka esam jau turnīra tabulas augšgala komanda. Jāturpina maksimāli koncentrēties katrai nākamajai spēlei, kā to esam darījuši pēdējā nedēļā. Ejot soli pa solim uz priekšu, būs arī rezultāts.
Ar dzīvi Rīgā esi apmierināts?
Nekādu problēmu. Arēna ir komfortabla, skatītāji atsaucīgi. Man vienmēr
paticis spēlēt, kad ir pilnas tribīnes, un Latvijas fani ir lieliski.
Pārcēlos uz dzīvi Panorama Plaza, kas ir ļoti ērtā vietā. Nav tālu
jābrauc līdz treniņiem, un arī centrs ir rokas stiepiena attālumā.
Komandas ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs izteicās, ka Dinamo tev ir
kā tramplīns, lai atgrieztos NHL. Vai tev ir mērķis nākamgad nokļūt NHL?
Pirms līguma parakstīšanas es tik tiešām teicu, ka durvis uz NHL vēl neesmu aizcirtis. Pagaidām ir pāragri runāt, kas notiks pēc gada, kur spēlēšu. Pašlaik visu uzmanību esmu koncentrējis spēlēšanu Dinamo.
Esi precējies?
Nē.
Tad jau Rīgas meitenēm ir cerības…
Esmu vēl par jaunu, lai domātu precībām. Vēl ir jābauda dzīve.
***
Vizītkarte
MARSELS HOSA
Dzimis 1981.gada 12.oktobrī Ilavā (bijusī Čehoslovākija, tagad Slovākija)
Augums 187 cm
Svars 100 kg
Komanda: Rīgas Dinamo
Spēlējis: Trenčīnas HC Dukla, Portlendas Winter Hawks (WHL), Monreālas Canadiens (NHL), Kvebekas Citadelles (AHL), Hamiltonas Bulldogs (AHL), Mora IK (Zviedrija), Ņujorkas Rangers (NHL), Fīniksas Coyotes (NHL)