Izšķirošajā balsojumā dāņi saņēma 95 balsis, kamēr Latvijas pieteikums čempionātu rīkot Rīgā izpelnījās vien 12 balsis. Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans jau iepriekš vairākas reizes publiski paudis pesimistiskas prognozes par rīkošanas tiesību iegūšanu, reizē solot darīt visu iespējamo, lai čempionāts notiktu Rīgā.
Pēc tam, kad Latvija rīkošanas tiesības neieguva, Lipmans atkāpies no amata, sākotnēji vēstīja IIHF.com. Lipmans par atkāpšanos pavēstījis, apsveicot Dāniju ar pārliecinošo uzvaru balsojumā. Latvijas Hokeja federācija nekavējoties atsauca šo IIHF paziņojumu, nosaucot to par kļūdainu. "LHF prezidents Kirovs Lipmans neatkāpjas un paliek savā amatā!" teikts LHF Twitter kontā.
Sarunā ar aģentūru LETA Lipmans nedaudz vēlāk atzina, ka, iespējams, kāds kļūdījies tulkojumā, jo viņš IIHF kongresā runājis krieviski. Tāpat K.Lipmans pauda sašutumu par nelielo atbalstu Latvijas kandidatūrai, jo iepriekš atbalstu solījis krietni lielāks skaits delegātu. LHF prezidentu sarūgtinājusi arī Latvijas valdības neieinteresētība.
Reizē viņš neizslēdza iespēju, ka Latvija varētu kandidēt uz 2019.gadu - pašreiz izskatās, ka šī turnīra rīkošanas tiesības varētu iegūt bez lielas konkurences.
Latvijas hokeja saimniecību 73 gadus vecais Lipmans nemainīgi vadījis kopš 1998.gada, kad amatā nomainīja pašreizējo Latvijas dzelzceļa prezidentu Uģi Magoni.
Dānija līdz šim nekad iepriekš nav organizējusi pasaules čempionātu elites divīzijā, tikmēr Latvija šādu turnīru jau rīkoja 2006.gadā. Dānija ir IIHF rangā visaugstāk esošā valsts, kas nekad nav rīkojusi prestižās sacensības. Jāpiezīmē, ka Dānijas hokejs pēdējo 10 gadu laikā strauji attīstījies. Pagājušajā sezonā NHL laukumos devušies kopumā astoņi dāņu hokejisti, kamēr Latvijai pasaules spēcīgākajā līgā bija tikai divi pārstāvji. Salīdzinājumam - pirms 10 gadiem (2003./2004.gada sezonā) uz NHL ledus devās četri Latvijas hokejisti, bet Dānija nebija pārstāvēta vispār.
Šogad pasaules čempionātā Minskā Latvijas izcīnīja 11.vietu, kamēr Dānija ierindojās 13.pozīcijā.
Čempionātam Kopenhāgenā līdz 2016.gadam tikšot uzbūvēta arēna ar 12 000 līdzjutēju ietilpību, bet nelielajā Herningas pilsētā (86 tūkstoši iedzīvotāju) spēles notiks 2010.gadā uzbūvētajā multifunkcionālajā hallē, kuras ietilpība ir tieši tāda pati kā galvaspilsētā plānotajai sporta būvei. Dāņi sola, ka biļetes uz spēlēm maksās no 19 līdz 155 eiro.
Pirms gada Latvijas un Dānijas apvienotā kandidatūra piekāpās Ķelnei (Vācija) un Francijas galvaspilsētai Parīzei cīņā par tiesībām rīkot turnīru 2017.gadā.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) prezentācijā uzsvēra Latvijas lielo hokeja līdzjutēju pulku un veiksmīgo turnīru 2006.gadā. Tāpat turnīra rīkošana sakristu ar Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadienu.
Tikmēr Dāniju pārstāvējuši divi ministri un abu rīkotājpilsētu mēri, pastāstīja Lipmans.
Kā zināms, šogad turnīrs notiek Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Nākamgad pasaules labākie hokejisti sacentīsies Čehijas pilsētās Prāgā un Ostravā, bet 2016.gada turnīru rīkos Krievija - spēles paredzētas Maskavā un Sanktpēterburgā.
papildināta ar K.Lipmana teikto 4.-5. rindkopā