Lai cik tas būtu dīvaini, Krievijas klubi epizodiski pārspļauj Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubu saimniekus. No NHL dīķa ik pa laikam tiek izvilkts kāds valis. Un iespējams, ka nākamajā sezonā Rīgā spēlējam ieraudzīsim, piemēram, Čehijas hokeja spožāko zvaigzni Jaromiru Jāgru.Atspēriens PHLKrievijas hokejam par nopietnu atspēriena punktu kalpoja Profesionālās hokeja līgas (PHL) izveidošana. Sākotnēji daži līgas izvirzītie nosacījumi šķita drakoniski un gandrīz vai kā nāves spriedums nabadzīgākajiem klubiem. Praksē apliecinājās, ka Krievijas naudas rezerves ir gandrīz vai neizsmeļamas un vēlme pierādīt savu pārākumu ar sportu bieži vien stāv pāri visam.PHL pirms vairākiem gadiem pasludināja obligātu nosacījumu klubiem — jābūt arēnai ar vismaz 5500 skatītāju vietām. Tika uzskatīts, ka Čerepovecas un Ņižņekamskas klubi ar šo lēmumi ir izstumti no superlīgas, taču nekā nebija. Abās pilsētās uzslējās arēnas attiecīgi ar 6500 un 5500 skatītāju vietām. Kopskaitā kopš 2000.gada Krievijā uzcelts 13 jaunu arēnu ar ietilpību vismaz 5500 skatītājiem. Lai neizkristu no aprites, ledus arēna top Čeļabinskā un Toljati.Nauda=uzvaraPadomju laikā toni noteica Maskavas komandas. Četri klubi — CSKA, Dinamo, Spartak un Krilja sovetov — regulāri cīnījās pa medaļām. Tam bija vienkāršs izskaidrojums. Tolaik visu noteica pavēles, nevis maciņu biezums, lai gan zinātāji atzīst, ka maskaviešiem arī maksāja vairāk. Galvaspilsētas klubu selekcionāri regulāri nosmēla labākos spēlētājus no Ufas, Čeļabinskas, Sverdlovskas un citām hokeja skolām. Laikiem mainoties, mainījušies arī komandu komplektēšanas principi. Maskava vairs nav konkurētspējīga ar bagātajiem Krievijas apgabaliem, tāpēc pirmā plāna lomas jau spēlē naftas, gāzes un metalurģijas gigantu komandas.Pirms 2007./08.gada sezonas Krievijas izdevums Sport ekspress visus superlīgas klubus sarindoja pēc naudas maciņu biezuma. Atšķirībā no bieži vien piesauktā parauga NHL Krievijā komandu budžeti atklātībai netiek publicēti. Ir versijas un pieņēmumi, bet laikam jau ne tālu no patiesības. Tad, lūk, šosezon, pēc SE versijas, miljardieru kārtā tika iecelti divi klubi Ufas Salavat Julajev (ar aptuveni 50 miljoniem dolāru ir bagātākais klubs līgā) un Kazaņas AK Bars. Nākamajā — oligarhu nominācijā — iekļuva Magņitogorskas Metallurg, Jaroslavļas Lokomotiv, Omskas Avangard un Sanktpēterburgas SKA. Zemākajā — nabadzīgo klubu kategorijā — tika ieskaitīti Ņižņijnovgorodas Torpedo, Čeļabinskas Traktor un Toljati Lada. Jāatzīst, ka naudas ieguldījums ar nelieliem izņēmumiem ir proporcionāls komandu sasniegumiem laukumā. Superlīgas finālā pašlaik spēlē līgas bagātākais klubs Salavat Julajev un "oligarhs" Lokomotiv. Iespējams, finālā spēlētu abi "miljardieri", ja vien Salavat Julajev un Bars uz vienas laipas nesatiktos jau pusfinālā. Nabadzīgā kluba statusu laukumā apstiprināja Torpedo, regulārajā čempionātā ieņemot pēdējo 20.vietu. Par to, ka Torpedo nebūt nav viegli apsteidzama mašīna, izsakās šosezon šajā klubā spēlējošais Latvijas uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs.Tēriņi lielākajā daļā gadījumu atmaksājas sportisko ambīciju apmierināšanai. Pavisam cita aina paveras, ja izvērtē komandu ekonomisko bilanci. Precīzu skaitļu nav, taču SE žurnālists Pāvels Striževskis strikti ir pārliecināts, ka superlīgai pieder absolūtais pasaules rekords neefektīvā naudas izmantošanā. Starp citu, ar KHL izveidošanu ir iecerēts izbeigt miljonu šķērdēšanu uz visām pusēm. Vēl jo vairāk — aptuveni pēc pieciem gadiem līgai jākļūst par pelnošu uzņēmumu. Ui, cik grūti atrisināma mīkla. Vidējā hokeja biļetes cena Krievijā ir 300 rubļu jeb seši lati. Salīdzinājumam — NHL arēnā Denverā 100 ASV dolāru jeb 45 lati. Sajūti atšķirību!Medī NHL zvaigznesJaunizveidotā KHL noteikusi ierobežojumus — spēlētāju algām drīkst tērēt no 10 līdz 22 miljoniem dolāru. Rīdziniekiem zemākā latiņa šķiet krietni par augstu, bet Ufā, Kazaņā, Omskā un vēl vairākās pilsētās domā, kā likumu apiet ar līkumu. Avangard vadītāji nopietni medī NHL kluba Ņujorkas Rangers zvaigzni Jaromiru Jāgru. Kā zināms, Rangers ir viens no bagātākajiem NHL klubiem, un gan jau omskieši zina, kāda nauda ir nepieciešama, lai Jāgru no megapoles Ņujorkas atvilinātu uz Sibīriju. NHL lokauta laikā čehu megazvaigzne Osmkas sastāvā jau spīdēja Krievijas ledus laukumos.Pēdējās sezonās no NHL uz Krieviju pārbraukušas Krievijas hokeja zvaigznes Aleksejs Jašins, Oļegs Tverdovskis, Danils Markovs un arī Daruss Kasparaitis. Līgā spēlē kanādieši, zviedri, somi, čehi un slovāki ar NHL pieredzi. Piemēram, Ufas Salavat Julajev vismaz septiņiem spēlētājiem alga esot virs viena miljona ASV dolāru. Pirms dzelzs aizkara krišanas PSRS čempionātā līmenis bija ļoti pietuvināts NHL, taču arī pašreizējie Krievijas hokeja vadošie klubi gan jau varētu paspēkoties ar aizokeāna spēcīgākās līgas klubiem. Secinājumus izdariet paši, kādā sabiedrībā nokļūs Rīgas Dinamo!***ViedoklisLeonīds Beresņevs, 2003./04.gadā trenēja Habarovskas Amur: "Habarovskā grūtākais bija smagie pārlidojumi. Atceros, ka vienreiz līdz Ņeftekamskai ceļā pavadījām visu dienu. Man šķiet, ka labāk būtu grupas veidot pēc reģionālā, nevis reitingu principa. Pārbraucieni lielākoties notiek tikai ar lidmašīnām. Tikai vienu reizi no Jaroslavļas uz Ņižņijnovgorodu braucām ar autobusu. Sadzīves apstākļi ir labā līmenī. Viesnīcas komandas izvēlas pašas, ēdināšana ir pēc augstākajiem standartiem. Sportiskajā ziņā tas būs interesants izaicinājums. Jā, liela nozīme ir naudai. Čerepovecas Severstaļ, piemēram, vienu sezonu spēlēja finālā, bet nākamajā pēc astoņu vadošo spēlētāju zaudēšanas jau bija turnīra tabulas lejasgalā. Nebūs viegli no jauna izveidot komandu."Aleksandrs Ņiživijs, Ņižņijnovgorodas Torpedo uzbrucējs: "Krievijas superlīgā konkurence ar katru gadu palielinās. Nedomāju, ka mums šosezon bija vājāka komanda. Vienīgi realizācija pasliktinājās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Nav taisnība arī tiem, kuri baumo, ka spēlētāji apzināti būtu nogremdējuši treneri Pjotru Vorobjovu. Daudzi vienkārši neizturēja lielās slodzes, divus treniņus dienā pa divām stundām. Sākās savainojumu lavīna, attiecīgi arī zaudējumi. Kaut arī mums bija pagarāka zaudējumu sērija, Ņižņijnovgorodas arēnā visas vietas bija aizņemtas. Komandas uzturēšanā savu ieguldījumu dod ne tikai pilsēta, bet Ņižņijnovgorodas apgabals un pat uzņēmēji no Maskavas. Par Rīgas komandas izredzēm ir grūti spriest. Cīnīties var, bet viegli nebūs."Vladimirs Krikunovs, Ņižņekamskas Ņeftehimik galvenais treneris: "Manuprāt, no spēlēšanas Krievijā ieguvumu būs vairāk. 70 procenti izlases kandidātu iegūs labu spēļu praksi. Vēroju izlases treniņus un redzu, ka puišiem deg acis sevi pierādīt laukumā. Varbūt arī no tā viedokļa, lai izcīnītu vietu no jauna veidojamā komandā, ne tikai izlasē. Mājas spēlēs Rīgas komanda būs grūti pārkožams rieksts. Ļoti labi zinu, kā Rīgā mīl hokeju. Ja izdosies nostabilizēties turnīra tabulas vidusdaļā, tas jau būs ļoti labi. Sadzīviski vajadzēs samierināties ar garajiem pārlidojumiem, jo Sibīrijas komandas nekad nepiekritīs grupas veidot pēc teritoriālā principa. Viņiem svarīgi ir tikties ar Maskavas klubiem. Domāju, ka pēc pāris mēnešu spēlēšanas Rīgas komanda būs adaptējusies līgā."Sergejs Naumovs, spēlējis CSKA, SKA, Severstaļ, Sal. Julajev: "Jaunajā projektā es saskatu tikai pozitīvas iezīmes. Pirms trijiem gadiem spēlējot Krievijā, redzēju, kā viss mainās. Viesnīcā bieži vien dzīvojām izremontētā stāvā, bet citviet turpinājās pārbūves darbi. Gandrīz visas arēnas pielāgojās mūsdienu prasībām. Jā, var būt negatīva attieksme dažās pilsētās, piemēram, Čeļabinskā. Tur nācās dzirdēt, kā visa arēna aprej tiesnesi, bet tā taču ir bijis arī pie mums. Par ēdināšanu teikšu: ko dakteris pasūtīs, to arī varēs baudīt. Izvēles iespējas ir plašas. Kad deviņdesmito gadu pašā sākumā spēlēju CSKA, arī bija ļoti augsts spēļu līmenis. Tomēr pašlaik nenoliedzami Krievijā tiek spēlēts labāks hokejs nekā deviņdesmito gadu vidū."
Tēriņi sola saistošu hokeju un zvaigznes
Krievijas hokeja vagonā jaunizveidotais Rīgas klubs grasās ielēkt laikā, kad kaimiņvalsts lokomotīve uzņēmusi strauju gaitu. Deviņdesmitajos gados no Latvijas uz austrumiem hokeja laukumos varēja vērot atplūdus. Meistarīgākie spēlētāji devās peļņā aiz okeāna, turpretī pēdējos gadus ieskicējas pretēja aina.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Hokeja mīla: Latvija+Krievija
1946.—1956.gads: skolotāji bez medaļām : Kad PSRS vadība nolemj attīstīt olimpisko sporta veidu — "Kanādas hokeju", noder latviešu pirmskara inventārs, zināšanas par noteikumiem, kā arī tehniku un taktiku. Tomēr pirmajās PSRS meistarsacīkstēs Rīgas Dinamo ar pasaules čempionātu pieredzi baudījušajiem Robertu Lapaini, Hariju Vītoliņu, Edgaru Klāvu, Arvīdu Pētersonu netiek augstāk par 4.vietu. Pēc dažiem gadiem Rīgas Dinamo pārtop Daugavā, taču medaļas paliek nesasniegtas.
1957. — 1968.gads: dziļā krīze : Jaunā paaudze meistarībā atpaliek. Mainās komandas nosaukums, treneri, spēlētāji, taču stagnācijas purvs novelk līdz 29.vietai lielvalstī. Iemirdzas tikai atsevišķas zvaigznītes. Visspožākā — Juris Repsis — 1967.gada rudenī pārceļas uz Maskavas Dinamo, kur nospēlē 10 sezonas.
1969.—1977.gads: renesanse : Rīgas Dinamo glābšanai no Maskavas Dinamo tiek atsūtīts hokeja fanātiķis Viktors Tihonovs (38). Sešās sezonās komanda no II līgas izlaužas līdz virslīgas 6.vietai. Tā kā Rīgas pusotrā slidotavā rezerves izaudzināt nevar, papildinājums tiek meklēts plašajā Krievzemē. Tihonova ērai punktu pieliek 4.vieta 1977.gada čempionātā.
1978.—1987.gads: stagnācija : 1980.gadā Dinamo sāk trenēt prominents maskavietis — Vladimirs Jurzinovs. Lielākoties ar ievesto spēlētāju spēkiem komanda nostabilizējas starp 5. un 8.vietu. Tikmēr Andra Siliņa vadībā ar fanātisko vecāku neatsveramu ieguldījumu top pašmāju rezervju sagatavošanas sistēma.
1988.—1991.gads: jaunās asinis : Dinamo iekļaujas Latvijas hokeja skolas audzēkņi. Jaunie, izņemot Artūru Irbi, nespēlē pirmās lomas, taču kardināli maina gaisotni komandā. 1988.gadā Dinamo pirmo (un pēdējo) reizi izcīna sudraba medaļas, arī pēc tam neatkāpjas tālu no līderiem. Par zvaigznēm kļūst vīri, kuri pēc dažiem gadiem veidos Latvijas izlases kodolu.
1992.—1995.gads: agonija : Izjukušās PSRS čempionāts transformējas Starpnacionālajā hokeja līgā, kurā dažus gadus spēlē Rīgas Pārdaugava. Sastāvu noplicina labāko spēlētāju došanās peļņā uz ārzemēm un saimnieku finansiālās problēmas, ceļošana pa Krieviju ir tāla un neērta. Interesanti, ka Latvijas izlasei pasaules virslīgā izdodas iekļūt tikai 1996.gadā, kad Pārdaugava jau bija izjukusi.
1957. — 1968.gads: dziļā krīze : Jaunā paaudze meistarībā atpaliek. Mainās komandas nosaukums, treneri, spēlētāji, taču stagnācijas purvs novelk līdz 29.vietai lielvalstī. Iemirdzas tikai atsevišķas zvaigznītes. Visspožākā — Juris Repsis — 1967.gada rudenī pārceļas uz Maskavas Dinamo, kur nospēlē 10 sezonas.
1969.—1977.gads: renesanse : Rīgas Dinamo glābšanai no Maskavas Dinamo tiek atsūtīts hokeja fanātiķis Viktors Tihonovs (38). Sešās sezonās komanda no II līgas izlaužas līdz virslīgas 6.vietai. Tā kā Rīgas pusotrā slidotavā rezerves izaudzināt nevar, papildinājums tiek meklēts plašajā Krievzemē. Tihonova ērai punktu pieliek 4.vieta 1977.gada čempionātā.
1978.—1987.gads: stagnācija : 1980.gadā Dinamo sāk trenēt prominents maskavietis — Vladimirs Jurzinovs. Lielākoties ar ievesto spēlētāju spēkiem komanda nostabilizējas starp 5. un 8.vietu. Tikmēr Andra Siliņa vadībā ar fanātisko vecāku neatsveramu ieguldījumu top pašmāju rezervju sagatavošanas sistēma.
1988.—1991.gads: jaunās asinis : Dinamo iekļaujas Latvijas hokeja skolas audzēkņi. Jaunie, izņemot Artūru Irbi, nespēlē pirmās lomas, taču kardināli maina gaisotni komandā. 1988.gadā Dinamo pirmo (un pēdējo) reizi izcīna sudraba medaļas, arī pēc tam neatkāpjas tālu no līderiem. Par zvaigznēm kļūst vīri, kuri pēc dažiem gadiem veidos Latvijas izlases kodolu.
1992.—1995.gads: agonija : Izjukušās PSRS čempionāts transformējas Starpnacionālajā hokeja līgā, kurā dažus gadus spēlē Rīgas Pārdaugava. Sastāvu noplicina labāko spēlētāju došanās peļņā uz ārzemēm un saimnieku finansiālās problēmas, ceļošana pa Krieviju ir tāla un neērta. Interesanti, ka Latvijas izlasei pasaules virslīgā izdodas iekļūt tikai 1996.gadā, kad Pārdaugava jau bija izjukusi.
Rīgas Dinamo sasniegumi PSRS čempionātos
2.vieta - 1988.gadā
4.vieta - 1947., 1948., 1977., 1990.gadā
5.vieta - 1952., 1955., 1975., 1981., 1983., 1986., 1991.gadā
6.vieta - 1949., 1950., 1954., 1956., 1974., 1976., 1978., 1979., 1989.gadā
Sausais Irbe : Artūrs Irbe PSRS virslīgas čempionātos nospēlēja tikai četras sezonas, tomēr kļuva par Rīgas Dinamo rekordistu sauso spēļu ziņā — 15 mačos viņš neielaida vārtos nevienu ripu. Sekoja Mihails Vasiļonoks (13 sezonās 11 spēļu), Vitālijs Samoilovs (8/6), Vladimirs Bistrovs (7/3) un Viktors Afoņins (1/2).
Absolūtais snaiperis : 1977.gada sezonā Helmūts Balderis PSRS čempionāta augstākās līgas turnīrā guva 40 vārtus, sasniegdams Rīgas Dinamo rekordu un būdams labākais snaiperis visā virslīgā. Pirmās līgas laikos vēl rezultatīvāks gan bija Juris Repsis, kurš 1966.gada sezonā pretinieku vārtsargus pārspēja 48 reizes.
Labākie metēji : Helmūts Balderis bija Rīgas Dinamo visu laiku labākais vārtu guvējs gan augstākās līgas spēlēs (9 sezonās 266), gan visās kopā (15 sezonās 332). Virslīgā sekoja Aleksejs Froļikovs (8/142) un Oļegs Znaroks (8/99). Kopā ar citām līgām — Juris Repsis (11/181) un Vladimirs Serņajevs (8/162)
2.vieta - 1988.gadā
4.vieta - 1947., 1948., 1977., 1990.gadā
5.vieta - 1952., 1955., 1975., 1981., 1983., 1986., 1991.gadā
6.vieta - 1949., 1950., 1954., 1956., 1974., 1976., 1978., 1979., 1989.gadā
Sausais Irbe : Artūrs Irbe PSRS virslīgas čempionātos nospēlēja tikai četras sezonas, tomēr kļuva par Rīgas Dinamo rekordistu sauso spēļu ziņā — 15 mačos viņš neielaida vārtos nevienu ripu. Sekoja Mihails Vasiļonoks (13 sezonās 11 spēļu), Vitālijs Samoilovs (8/6), Vladimirs Bistrovs (7/3) un Viktors Afoņins (1/2).
Absolūtais snaiperis : 1977.gada sezonā Helmūts Balderis PSRS čempionāta augstākās līgas turnīrā guva 40 vārtus, sasniegdams Rīgas Dinamo rekordu un būdams labākais snaiperis visā virslīgā. Pirmās līgas laikos vēl rezultatīvāks gan bija Juris Repsis, kurš 1966.gada sezonā pretinieku vārtsargus pārspēja 48 reizes.
Labākie metēji : Helmūts Balderis bija Rīgas Dinamo visu laiku labākais vārtu guvējs gan augstākās līgas spēlēs (9 sezonās 266), gan visās kopā (15 sezonās 332). Virslīgā sekoja Aleksejs Froļikovs (8/142) un Oļegs Znaroks (8/99). Kopā ar citām līgām — Juris Repsis (11/181) un Vladimirs Serņajevs (8/162)
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!