NASA astrofiziķi no Godarda kosmisko lidojumu centra Mērilendā izkalkulējuši, ka aiz Visuma robežām jābūt nezināmām struktūrām, kas velk izplatījumu kā magnēts. Tā rezultātā visa bezgalīgā telpa izstiepjas ar ātrumu 3,2 miljoni kilometru stundā. Šo kustību zinātnieki nodēvējuši par tumšo straumi. Neizskaidrotais fenomens tā nosaukts, velkot paralēles ar divām citām cilvēcei nezināmām kosmosa parādībām - tumšo enerģiju un tumšo matēriju.
Lielāks par kosmosu
Modelējot kosmosa izplešanos, astrofiziķa Aleksandra Kašlinska vadītās grupas speciālisti nonāca pie slēdziena, ka Visums ir tikai daļa no kaut kā daudz lielāka. Turklāt telpa aiz kosmosa robežām ļoti atšķiras no mums zināmās. Teorija ir intriģējoša, varētu pat teikt - sensacionāla. Ja to akceptēs arī citi Visuma pētnieki, nāksies pārrakstīt fizikas likumus.
A.Kašlinska teorija nosaka, ka mums zināmais Visums ir tikai viens laiktelpas burbulis, kas izpleties pēc Lielā sprādziena. Aiz šī burbuļa jābūt citām daļām, kuras mēs nevaram ieraudzīt. Šajos nesaskatāmajos reģionos laiktelpa varētu būt pavisam citāda. Iespējams, tur nav zvaigžņu un galaktiku, taču tajā var būt masīvas struktūras, kas ir daudz lielākas par jebko, ko spējam iedomāties.
"Šīs struktūras, kas atbildīgas par kustību, izplešanās rezultātā aizsviestas tālu prom. Es minu, ka tas varētu būt simtiem miljardu gaismas gadu attālumā. Mēs to nevaram redzēt pat ar tālāko teleskopu, jo tur izstarotā gaisma mūs vēl nav sasniegusi," A.Kašlinskis gremdējas fantāzijās par notiekošo aiz kosmosa robežas, "visticamāk, šādu plūsmu var izraisīt kaut kādas ļoti dīvainas struktūras, piemēram, savērpta laiktelpa. Taču tas ir tikai minējums."
Visu velk prom
Mēģinot cilvēkiem izprotamā veidā paskaidrot tumšās straumes darbību, A.Kašlinskis mudina iedomāties bezgalīgu okeānu. Skatoties no attāluma, tas ir vienāds visos virzienos. Astrofiziķi uzskata, ka arī Visums aiz horizonta ir tāds pats. "Taču tad jūs okeānā atklājat vārgu, bet noturīgu straumi. Atliek secināt, ka viss kosmoss nav tāds, kā tas šķiet no viena skatpunkta," zinātnieku citē portāls Science-Daily. Okeānā šādu straumi var radīt no kalnu upes ieplūstoši ūdeņi, bet Visumu kustina struktūras, kas atrodas tālu aiz mums zināmās robežas.
NASA speciālisti līdz atklājumam nonāca nejauši. Viņi vēlējās pārbaudīt senu pieņēmumu, ka tālāko galaktiku kustība izskatās lēnāka. Dati par kustības ātrumu iegūstami no Vilkinsona mikroviļņu anizotropu zondes (WMAP). NASA apgalvo, ka, mērot kosmisko viļņu fona radiāciju, varot noskaidrot, kādi apstākļi Visumā bijuši neilgi pēc tā dzimšanas. Šī radiācija esot izplatījusies aptuveni 380 tūkstošus gadu pēc Lielā sprādziena. Karstā gāze galaktiku puduros uzsildījusi mikroviļņu fona radiāciju, un tā atstājusi pēdas Visumā. Ja puduri pārvietojās lēnāk vai ātrāk par fona radiāciju, tad ap tiem varot redzēt uzkarsētas matērijas paliekas.
Mīkla jāatrisina
Izmantojot šo iespēju, zinātnieki izpētīja vairāk nekā 700
galaktiku kopu un atrada "lielu pārsteigumu". Visi puduri esot
pārvietojušies ar gandrīz vienādu ātrumu - ap 3,2 miljoniem
kilometru stundā, turklāt vienā virzienā. Lai arī tumšā straume
tika pamanīta tikai galaktiku kopās, A.Kašlinskis uzskata, ka tā
ietekmē visu zināmo kosmosu.
Fiziķi nesteidzas pasludināt A.Kašlinska teoriju par pavērsienu zinātnē. Kanzasas universitātes fiziķis Hjūms Feldmans, kurš reiz konstatēja līdzīgu, tikai vājāku straumi, nodēvēja atklājumu par "ļoti interesantu, ļoti intriģējošu", taču mudināja turpināt pētījumus. "Tas parāda, ka kaut kas notiek, taču - kas tieši? Jāmeklē tālāk," zinātnieks žurnālam National Geographic pauda apņēmību palīdzēt atrisināt šo mīklu.