Tāpat, lai spēlētu mums ir nepieciešams autorizēties un izvēlēties savu "avatāru", lai uzsāktu spēli un saglabātu savus spēles sasniegumus. Ar Kinect palīdzību ir atrisināts arī šis jautājums, jo Kinect atpazīst spēlētāju – pēc auguma, žestiem.
Ideja pati par sevi ir lieliska, tomēr, lai taptu risinājums, kādu mēs pazīstam šodien, bija jānotiek ievērojamam darbam, tajā ir jāievieto ļoti daudz tehnoloģiju zināšanas. Jo vienkāršāka iekārta ir lietošanā, jo vairāk ir jāstrādā pie risinājuma vieduma, kas nodrošina mums šādas iespējas. Kinect tirgū ir pieejams gadu, kamēr Kinect izstrāde ir uzsākta pāris cilvēku komandā teju pirms 3 gadiem.
Stāsta Alekss Kipmans, Kinect autors: "Mums bija 2.2.2. likums, ko paši sev noteicām - ar idejām, kā risinājumu realizēt ir jāsanāk kopā ik pēc 2 dienām. Šādā veidā mēs nodrošinājām, ka nepareizas idejas tiek noraidītas ātri un ir steidzami jādomā pie nākamajiem iespējamajiem risinājumiem. Šādā veidā mēs apskatījām milzīgu daudzumu ar risinājumiem un bijām spiesti darīt to ātri. Labākās bija jāapraksta, jāaprēķina un jāattaisno. Šādā veidā mūsu komanda varēja pierādīt šo risinājumu dzīvotspēju. Skaitļi un aprēķini palīdzēja to sasniegt. Mums bija prototipi sensoriem, lai mēs parādītu neticīgajiem, ka ir iespējams cilvēku kustības izsekot.
Mums bija jābūt vienkāršiem un konkrētiem, jo tālākus un nākotnē iespējojamus risinājumus mēs izvēlētos, jo vairāk mēs kļūdītos. Mums bija visai stingra "ceļa karte" (roadmap), kurā mēs nospraudām mērķus un soļus. Gājām vienu pa vienam uz priekšu. Arvien vairāk cilvēki noticēja, ka šis risinājums ir iespējams un darbi veicās arvien raitāk.
Nākamajā fāzē mēs ļoti daudz programmējām. Mums bija daudz radošu un spējīgu cilvēku, kas prata pieņemt lēmumus. Mēs jau runājām par produktu. Mēs to veidojām Xbox spēļu konsolei. Visi redzēja un saprata kādas biznesa iespējas šim risinājumam ir priekšā. Arvien vairāk pieaugot pārliecībai un spējām, mums veicās vieglāk un mēs viegli piesaistījām nepieciešamos resursus. Pēc 2 gadu darba, tehnoloģiju un piegādātāju izvēles, produkts bija gatavs".
Risinājumi šādā cenā tirgū vienkārši nebija pieejami. Lai pasvītrotu, kas īsti ir izdevies, minēsim piemēru, kas parāda atšķirības starp īsto un virtuālo spēles vidi – brauciens ar automašīnu. Ja mēs pajautāsim ikvienam, kā tiek stūrēts auto, tad atbilde ir vienkārša – uzliekam rokas uz stūres un grozām to, kamēr datorspēļu vidē mēs esam spiesti izmantot tastatūru vai kloķīšus spēles pultī, kas nemaz neatkārto dabisko braukšanas un stūrēšanas veidu. Ja vien mēs spētu realizēt jebko tik vienkāršu, kas atkārto mūsu vienkāršās sadzīves kustības..
Lai tas notiktu un dators spētu uztvert lietotāja žestus, datoram ir jāspēj "nolasīt" cilvēka kustības. Ja esat pamanījuši, Kinect ir vairāki lodziņi kamerām un sensoriem. Pirmais "caurums" izstaro infrasarkanos starus. Plašā leņķī istabā tiek izstarots infrasarkanās gaismas staru režģis, kuru nolasa pirmā kamera, lai noteiktu attālumu līdz priekšmetiem un cilvēkiem, kas atrodas istabā. Otrā kamera savukārt filmē istabu parastā veidā, līdzīgi kā jebkura datora tīmekļa kamera (webkamera). Tā redz krāsas un kontrastus, piemēram, mūsu apģērba kontrastu salīdzinot ar istabas sienām. Nekustīgā istabas daļa un kustīgie mēs. Datorā šis attēls tiek apvienots ar infrasarkanās kameras dziļuma datiem un dators mūs "redz" un "saprot" mūsu kustības, jo ir ieprogrammēts cilvēku redzēt kā strīpiņu kopumu – strīpiņas rokām, ķermeņa asij, galvai un kājām. Attēls tiek nolasīts aptuveni 30 reizes sekundē, un mūsu asu modelis nosaka datorspēles varoņa pozu.
Kopš Microsoft ir publicējis "Kinect SDK" – programmu koda kopumu, kas ļauj programmētājiem veidot savus risinājumus, izmantojot Kinect, kas ir pieslēgts, piemēram, parastam datoram, šodien pieejamie Kinect risinājumi ir krietni plašāki par datorspēļu tirgu. Tas tiek lietots, piemēram, slimnīcās, lai ķirurgs operācijas laikā varētu pārlapot ekrānā redzamos rentgena attēlus, nepieskaroties pogām. Jauniešu komandas ir izveidojušas radio vadāmo modeļu un robotu vadību ar kustībām. Ir izstrādātas īpašas kustību terapijas programmas cilvēkiem ar iegūtām traumām. Tāpat Microsoft laboratorijās zinātnieki ir izstrādājuši risinājumus, ar kuru palīdzību Kinect veido 3D modeļus telpai un priekšmetiem, ko tas redz. Skatoties YouTube pieejamos video materiālus atliek vien nobrīnīties, kas tikai nav izgudrots, izmantojot Kinect ļoti plašā nozaru skaitā, sākot ar izklaidi un beidzot ar medicīnu.
Nobeigumam neliels stāsts. Kinect izstrādātāji pāris dienas pēc produkta nonākšanas tirgū saņēma pateicības vēstuli no vecākiem, kuriem bija divi bērni. Vienam no bērniem – jaunākajam bija autisms. Un tas traucēja bērniem spēlēties, normāli sazināties, darīt kaut ko kopā, par datorspēļu spēlēšanu nemaz nerunājot. Vecākais bērns, kuram vecāki iegādājās Xbox 360 ar Kinect, spēlē "Adventures" spēli, kas ir komplektā ar Kinect. Jaunākais bērns ar autismu skatās, ko dara lielākais brālis un mēģinot atkārtot kustības, tad ienāk Kinect redzeslokā. Kinect ir izstrādāts vairākiem spēlētājiem un var uztvert vairāku cilvēku kustības vienlaicīgi. Tajā brīdī spēle automātiski sadalīja ekrānu divās daļās un arī jaunākais tika iesaistīts spēlē. Vecākais brālis neiebilda, tas likās interesanti. Un tā abi brāļi spēlē kopā vienu spēli. Pirmo reizi. Māte ienāk telpā, redz šo skatu un apraudājas. Laimē.
Un tas jau ir kas krietni vairāk, nekā tikai verķis ar iebūvētu kameru. Vismaz šai ģimenei.