Gadu gaitā inženieri radījuši ne vienu vien prototipu ierīcēm, kas varētu pārvērst elektrībā cilvēku saražoto enerģiju. Viens no pēdējiem mēģinājumiem bija pievienot pie ceļgala mehānismu, kas ģenerētu elektrību kājas salocīšanas un iztaisnošanas laikā. Ierīce ir pietiekami jaudīga, lai saražotu "barību" mobilajam tālrunim, mūzikas atskaņotājam vai klēpjdatoram, pretī paprasot tikai lielāku pārtikas devu pusdienās. Tiesa, tā ir salīdzinoši liela un nav ieinteresējusi ražotājus.
Tagad izgudrotāji gājuši vēl tālāk un par enerģijas avotu izmantos cilvēkos notiekošos bioloģiskos procesus. To vidū ir ķermeņa kustības, sirdspuksti un ap mums plūstošais gaiss. Lai savāktu lielā daudzumā cirkulējošo enerģiju, zinātnieki izmanto vadītspējīgus cinka oksīda nanovadus. Tie ir pjezoelektriski. Proti, vadi rada elektrisko strāvu, kad tiek pakļauti mehāniskai slodzei.
Zem ādas
Tas nebūtu nekas pārsteidzošs un neparasts, ja vien Džordžijas Tehnisko zinātņu institūta Materiālzinātņu skolas profesora Džona Lin Vana komandas zinātnieki neplānotu šos sīciņos vadus ieaudzēt ādā. Vidēji piecus tūkstošus reižu par cilvēka matu mazākie vadi tur varētu savākt kustību rezultātā radušos enerģiju. Tie ir elastīgi, izkaisīti pa visu ķermeni, tādēļ "spēkstacijas" darbība neapstājas līdz ar pastaigas beigām. Cilvēks turpina elpot, un torsā izvietotie nanovadi turpina ražot elektrību.
Tiesa, pagaidām amerikāņiem nav īsti izdevies panākt pienācīgu elektrības savākšanu. Patlaban voltāža un jauda neesot pietiekama, lai nodrošinātu netraucētu elektroierīču darbību, ziņo interneta vortāls ScienceDaily.
"Šis pētījums pamatīgi ietekmēs aizsardzības tehnoloģijas, vides uzraudzīšanu, biomedicīnas zinātnes un pat sadzīves elektroniku," darba grupas vadītājs Džons Lin Vans paziņojumā presei apgalvo, ka viņa paveikto nepiemeklēšot priekšgājēju liktenis, kuru darbi tā arī palikuši uz papīra.
Universālie vadi
Nanovadus var audzēt uz metāliem, keramikas izstrādājumiem, polimēriem un auduma. Tas nozīmē, ka teorētiski zinātnieki ieaudzēšanai ādā var izgatavot veselībai nekaitīgus materiālus. Ja vien tos visus izdotos pārvērst nanoģeneratoros, nanovadi kopā kļūtu par iespaidīgu spēkstaciju.
"Pavisam vienkārši, šī tehnoloģija var tikt izmantota, lai jebkuros apstākļos ražotu elektrību. Tik ilgi, kamēr vien ir kustība," Džonu Lin Vanu nemaz nesatrauca doma, ka viņš faktiski piedāvā pārveidot cilvēkus par pusrobotiem. Par nanospēkstaciju komerciālu ražošanu vēl netiek runāts, un, visticamāk, par pirmo eksemplāru lietošanu sabiedrība uzreiz netiks informēta.
Projekta sponsors ir ASV Aizsardzības progresīvo pētījumu
projektu aģentūra, kas plašāk pazīstama ar abreviatūru DARPA, ASV
Enerģētikas ministrija, Nacionālais veselības institūts un
Nacionālais zinātnes fonds. DARPA līdzdalība nozīmē, ka vispirms
izgudrojuma augļus baudīs militārpersonas un tikai pēc tam tie
nonāks patērētāju rīcībā.
Armijas vajadzībām
Džordžijas zinātnieki neliedzas, ka piedāvās šādu risinājumu ASV armijai - lai karavīriem nebūtu jānēsā akumulatori vai baterijas. Nanovadi saražotu elektrību rācijām, plaukstdatoriem un navigācijas ierīcēm. Taču no cilvēku pārvēršanas kiborgos varēs izvairīties, ja nanovadus izdosies iestrādāt drēbēs vai apavos. Tad tie nebūs pat teorētisks drauds veselībai, bet dos tikpat daudz labuma kā ādā ieaudzētie. Šo risinājumu zinātnieki jau izstrādā divus gadus, kopš viņiem izdevās radīt nanoģeneratorus.
Biomedicīnas izgudrotāji jau sen gaida tādu enerģijas avotu, lai varētu zem cilvēka ādas "sabāzt" sensorus, kas ziņos par veselības stāvokli un nākotnē arī izlaidīs nanorobotu armiju veselības problēmu novēršanai. Piemēram, asinsvadu attīrīšanai vai vēža šūnu iznīcināšanai. Šobrīd fantastiskos projektus īstenot traucē elektrības trūkums. Ja sensoriem jāpievieno speciāls barošanas bloks, tie aizņems pārlieku daudz vietas.