2/3 Latvijas iedzīvotāju ES struktūrfondu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību vērtē pozitīvi

Finanšu ministrijas pasūtītā pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību par ES struktūrfondu apguves gaitu Latvijā un procesa vērtējumu. Pētījuma rezultāti rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju jeb 72% ir informēti par ES struktūrfondu līdzekļu pieejamību Latvijai. Starp atbalsta saņēmēju mērķa grupām par vislabāk informētiem sevi atzīst zemnieki un individuālā darba veicēji – 92%, šim rādītājam seko vadošos amatos strādājošie iedzīvotāji – 85% un respondenti ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību – 84%. Salīdzinājumam – pirms gada par struktūrfondu pieejamību Latvijai zināja 62% aptaujāto.Kā nozīmīgākos informācijas avotus, kuros meklēta informācija par ES struktūrfondu piesaistes iespējām, respondenti min televīziju – 53%, nacionālos preses izdevumus 33%, radio – 31% un reģionālos preses izdevumus – 27%. Tomēr minēto informācijas nesēju loma, salīdzinot ar 2005.gadu, ir samazinājusies. Par pāris procentu punktiem ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, kas informāciju par struktūrfondiem meklē internetā. 2006.gadā internetu izmantojis 21% aptaujāto.Par nozīmīgu informācijas avotu, interesējoties par ES struktūrfondu piesaistes iespējām, aptaujātie atzīst Lauku konsultācijas un izglītības centrus – 35% un ES struktūrfondu reģionālos informācijas centrus, kas pusgadu darbojas katrā no Latvijas novadiem. Šajos specializētajos informācijas centros pēc SKDS aplēsēm jau vērsušies 20% aptaujāto jeb kopumā 52 000 – 95 000 Latvijas iedzīvotāju, par centru darbību zina 36% iedzīvotāju, kas zina par struktūrfondu pieejamību Latvijai.No tiem 49% Zemgales iedzīvotāju zina par ES struktūrfondu reģionālā informācijas centra darbību Jelgavā, 43% Vidzemes iedzīvotāju par šāda centra darbu Alūksnē, bet 42% kurzemnieku par reģionālo struktūrfondu informācijas centru Kuldīgā.Salīdzinot ar 2005.gadu, samazinājies to respondentu skaits, kuri informāciju par ES struktūrfondiem meklējuši bibliotēkās, valsts pārvaldes iestādēs, ES informācijas aģentūrā un ES informācijas punktos.Vaicāti par trim prioritārajām jomām, kurās nākotnē būtu jāiegulda ES struktūrfondu līdzekļi, 55% aptaujāto norāda investīciju nepieciešamību sociālajā infrastruktūrā (veselības, sociālās aprūpes, izglītības iestāžu modernizāciju), 45% ceļu un transporta sistēmas sakārtošanā / nodarbinātības veicināšanā un 42% izglītības attīstīšanā. Minētie virzieni pilnībā sakrīt ar valdības izvirzītajām prioritātēm nākamās septiņgades ES fondu līdzekļu apguvei, kas formulētas Valsts stratēģiskajā ietvardokumentā 2007. – 2013.gadam un tam pakārtotajās trīs darbības programmās „Cilvēkresursi un nodarbinātība”, „Uzņēmējdarbība un inovācijas” un „Infrastruktūra un pakalpojumi”.Pētījumu centra SKDS veiktā sabiedriskās domas pētījuma „Sabiedrības informētība par ES struktūrfondu līdzekļu apguvi Latvijā” rezultāti atspoguļo 1 000 stratificētā nejaušā izlasē izvēlētu 18 – 74 gadīgu Latvijas iedzīvotāju viedokļus. Sabiedriskās domas aptauja tika veikta no 2006.gada 10. līdz 20.novembrim visā valsts teritorijā.Ar pētījumu „Sabiedrības informētība par ES struktūrfondu līdzekļu apguvi Latvijā” var iepazīties Finanšu ministrijas administrētās ES fondu mājaslapas www.esfondi.lv sadaļas „Eiropas Savienības struktūrfondi” apakšsadaļā „Izvērtējumi un pētījumi”.Informāciju sagatavoja:Lita KokaleFM ES fondu departamentaInformācijas un publicitātes nodaļas vadītājas vietnieceTālr: 7083880; 2 6469946E-pasts: [email protected]