Kā ierasts, pie pirmā IKP novērtējuma informācija par atsevišķu nozaru sniegumiem ir ierobežota un šoreiz rada vairāk jautājumus nekā atbildes. Taču no pieejamās informācijas redzams, ka būvniecība augusi par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mazumtirdzniecība par 2% un rūpniecība tikai par 1%. Būvniecībai šis ir ievērojami lēnāks kāpums nekā gada pirmajā pusē, kad izaugsme pārsniedza 30%, un ar šīm nozarēm kopumā 4,8% IKP pieaugumu sasniegt nav iespējams. Tas liek domāt, ka trešais ceturksnis ir bijis ļoti pozitīvs pakalpojumu nozarēm, kā arī
Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina par ļoti labu nodokļu plānu izpildi.
Šobrīd gan nav skaidrs cik ļoti trešā ceturkšņa pozitīvā izaugsme raksturo Latvijas ekonomikas ilgtermiņa potenciālu un cik lielā mērā tā ir dažādu notikumu veiksmīga sakritība. Lietuvā izaugsme trešajā ceturksnī nobremzējusies līdz 2,2%, un ekonomikas ciklā parasti atrodamies diezgan tuvu.
Pozitīvo IKP pieaugumu trešajā ceturksnī noteikti palīdzēja sasniegt vairāki pārejoši faktori. Būvniecībā šobrīd atrodams uz pārkaršanas robežas, pat 10% pieaugums pārsniedz nozares vidēja termiņa potenciālu. Pēc divu gadu pārtraukuma Eiropas Savienības fondu apguve atgriezusies normālā līmenī un apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka nozares pieaugums nākamgad būs stabili zem 10%. Tas nozīmēs arī lēnāku nodokļu ieņēmumu pieaugumu, ko pēdējos divos gados ir papildinājis straujais alkohola pircēju pieplūdums no Igaunijas.
Diez vai varam cerēt uz tik pat spēcīgu pieaugumu šajā segmentā arī nākamgad.
Tāpat Latvijas ekonomiku pozitīvi ietekmējis straujais kokmateriālu cenu kāpums pasaulē, kas veicināja koksnes ciršanu un ražošanas apjomu pieaugumu kokapstrādē. Rezultātā šī gada augustā Latvijas koka izstrādājumu eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās 30%, taču septembrī kokmateriālu cenas otrpus okeānam jau atgriezušās 2017. gada līmenī un gada nogalē, visticamāk, vairs tik strauju kāpumu kokmateriālu eksportā neredzēsim.
Tāpat liela nozīmē negaidīti labajam ekonomikas pieauguma šogad ir arī iepriekš gaidīto negatīvo faktoru nerealizēšanās. Spriežot pēc finanšu eksporta rādītājiem, nerezidentu depozītu aizplūdi ekonomikas lielajos ekonomikas ciparos sāksim sajust tikai šī gada nogalē. Savukārt tranzītā pēdējos mēnešos pārvadāts lielākais kravu apjoms vairāku gadu laikā, jo infrastruktūras remontu dēļ samazināta Krievijas ostu caurlaidība. Ilgtermiņa gan šīs nozares perspektīvas ir drīzāk negatīvas.
Tas viss liek domāt, ka turpmākajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme Latvijā bremzēsies, taču lielu nenoteiktība rada ārējie faktori. Pasaules ekonomikā turpinās pietiekami labs pieaugums, tomēr ASV arvien jūtamāk apsteidz eirozonu, un apsteidzošie rādītāji norāda uz ievērojami lēnāku pasaules tirdzniecības pieaugumu gada nogalē. Nelielu negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, visticamāk, atstās arī nesenie tirdzniecības tarifu pieaugumi. Tas kopā ar strauji augošo nesabalansētību starp darba ražīgumu un darba samaksu iekšējā ekonomikā liek būt piesardzīgam par Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu.
Šobrīd algu kāpums vismaz daļēji notiek uz peļņas un investīciju rēķina. Valsts budžets nejūt, jo nodokļu bāzi veido algas un patēriņš, taču šis process nevar turpināties bezgalīgi. Tādēļ, pēc manām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada nogalē un nākamgad kļūs lēnāka, un IKP pieaugums 2019. gadā būt ap 3%.