Viens no būtiskākajiem jautājumiem, par kuriem sekretariāts aicināja BTA sniegt konsultācijas, ir Eiropas Savienības prasības OCTA polisēm saistībā ar deklarēto mērķi ieviest šo polisi arī elektroniskajā formātā. Analizējot Eiropas likumdošanas bāzi un ES direktīvas par dalībvalstu OCTA apdrošināšanas likumu tuvināšanu, BTA konstatēja, ka pašreizējā OCTA likuma redakcijā ir lieks 16.panta noteiktais pienākums autovadītājam ņemt līdzi OCTA apdrošināšanas polisi, izbraucot ārpus Latvijas.
„Šāds pienākums kontekstā ar ES prasībām ir lieks tāpēc, ka saskaņā ar saistošajām ES direktīvām jau dalībvalsts transportlīdzekļa numura zīmes esamība vien ir pietiekams pamats uzskatīt, ka zaudējumi, kurus šis transportlīdzeklis nodarīs cietušajam, tiks segti,” skaidro priekšlikumu iesniedzēja, BTA AAS viceprezidente Jeļena Alfejeva. „Tajā pašā laikā CSDD uzlīmes nevar apliecināt apdrošināšanas veikšanu pat Latvijā, jo CSDD saskaņā ar šīs institūcijas statusu nenodarbojas ar apdrošināšanu. Uz šīs uzlīmes netiek norādīta informācija, kas nepieciešama cietušajam, lai saņemtu kompensāciju, un šo informāciju saskaņā ar ES direktīvām un OCTA likumu sniedz apdrošinātāju izveidotā biedrība – Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.”
Pēc ES un Latvijas likumdošanas normu analīzes BTA AAS ir izstrādājusi detalizētus priekšlikumus elektroniskās OCTA polises ieviešanai Latvijā, kam būtu nepieciešams veikt vairākus grozījumus un papildinājumus OCTA likumā. Piemēram, valdība decembrī jau ir atbalstījusi grozījumus likumā „Par apdrošināšanas līgumu”, paredzot arī kārtību, kādā tiek noslēgts apdrošināšanas līgums, izmantojot distances saziņas līdzekli. Taču BTA norāda, ka attiecīgās normas jāparedz arī OCTA likuma grozījumos, kuru likumprojekts ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.
BTA uzskata – OCTA likums būtu jāpapildina arī ar pantu, kas paredz, ka, slēdzot distances līgumu, apdrošinātājam ir pienākums izsniegt polisi tikai gadījumā, ja apdrošinājuma ņēmējs to pieprasa, kā arī jāveic vairāki citi likuma formulējumu juridiski precīzi grozījumi.
„Elektroniskās pārvaldes lietu ministra sekretariāta aktivitātes uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir ārkārtīgi augsti vērtējamas no visas sabiedrības viedokļa,” uzskata J. Alfejeva. „Turklāt tā ir apsveicama tendence, ka nozarei un visai tautsaimniecībai tik būtiskus attīstības jautājumus valsts institūcijas izskata arvien ciešākā sadarbībā ar attiecīgās nozares dalībniekiem.”
Papildu informācija:
Jeļena Alfejeva, BTA AAS viceprezidente
tel. 7025156