Aptauja: Latvijas iedzīvotāji slikti pārzina savus izdevumus

Vairums Latvijas iedzīvotāji neuzskata par lietderīgu atcerēties pirkumus, kuri ir mazāki par 10 latiem, liecina aptaujas dati. Taču ir ne mazums cilvēku, kuri nevar nosaukt pēdējā mēneša pirkumus, kas bijuši mazāki par 40 un 50 latiem – tie ir 12% aptaujāto. Jāpiebilst gan, ka lielākoties tie ir vīrieši, sievietes saviem tēriņiem seko daudz rūpīgāk. Pirkumus zem 10 latiem neatceras lielākā aptaujāto daļa jeb 62 procenti. Šie rezultāti diezgan pārliecinoši norāda, ka lielākā daļa cilvēku var atļauties veidot uzkrājumus, jo tam pietiek pat ar 5 latiem. Aptaujā 34% cilvēku atzīst, ka pavirši seko tam, kā iztērē savu naudu. Kopumā 89% aptaujas dalībnieku atzina, ka gribētu tērēt savus līdzekļus pārdomātāk nekā to darījuši līdz šim. 70% aptaujāto atzina, ka vēlētos turpmākos 10 gadus katru mēnesi atlikt krājkasītē vismaz 20 latus. Taču lielākā daļa aptaujāto arī atzīst, ka sakrāt nav nemaz tik viegli, jo pie pirmās vajadzības viņi naudu tomēr neplānoti izņemtu, ar domu, ka kādreiz to atliks atpakaļ. Visbiežāk to atļautos sievietes — 42% atzīst, ka naudu pie pirmās nepieciešamības tomēr izņemtu. Retāk to darītu vīrieši — 30 procenti.Tīna Ķuze, AS„Hansabanka” valdes locekle, Ieguldījumu pārvaldes vadītāja: „Lai gan iedzīvotāji vēlētos krāt naudu, kā redzam, to izdarīt nav nemaz tik viegli, jo cilvēks, protams, pakļaujas emocionāliem pirkumiem. Lai būtu balanss starp emocionālajiem pirkumiem un racionālajām vajadzībām, jau gadiem savās filiālēs piedāvājam bezmaksas konsultācijas par mājsaimniecību finanšu jautājumiem. Mūsu speciālisti palīdz klientiem pieņemt lēmumus par to, kā ilgtermiņā plānot finanses un, ja viņi vēlas, iesaka kā labāk ieguldīt brīvo naudu.”Viens no faktoriem, kas disciplinē cilvēkus, ir regulārie maksājumi, tādi kā komunālie maksājumi, īre, līzings vai kredītsaistības. 55% aptaujāto atzīst — apziņa, ka katru mēnesi noteikta summa jāmaksā bankai, līzinga kompānijai vai par saņemtajiem pakalpojumiem, liek daudz rūpīgāk sekot līdzi savam budžetam un lietderīgāk iztērēt naudu. Lai pasargātu cilvēkus no naudas izņemšanas pirms termiņa, var veikt iemaksas, piemēram, Pensiju 3 līmenī – jo šos līdzekļus var saņemt tikai no 55 gadu vecuma, kas dod papildus garantiju cilvēkam, ka līdzekļi tiešām tiks uzkrātiTikai retais aptaujas dalībnieks atzinās, ka reizēm vai vienmēr kavē līzinga vai kredīta maksājumus, vai arī laicīgi nesamaksā rēķinus. Lielākoties cilvēki vai nu ļoti rūpīgi cenšas pildīt savas saistības, vai arī vispār neņem kredītu vai preces līzingā. „Aptauja uzskatāmi liecina, ka mums pašiem sevi disciplinēt ir ļoti grūti un retais var saņemties un atlicināt naudiņu savā krājkasītē. Ja nav pārdomāta plāna un finanšu padomdevēja, paša labas gribas lēmums krāt parasti ir grūti izpildāms. Kaut maza, bet regulāra savas ienākumu daļas atlicināšana uzkrājumiem kādā finanšu iestādē veicina disciplīnu naudas lietās un palīdz realizēt ilgtermiņa mērķus,” uzsver T. Ķuze. „Hansabanka” un „OMB Latvija” veiktajā pētījumā tika aptaujāti 1004 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 49 gadiem. Papildu informācija:Ivars Svilāns,AS „Hansabanka”Preses sekretā[email protected] tālr. 7444561; mob. 29454411