Kredīts 15 minūtēs! Atdod mazāk, nekā aizņemies! Ar šādiem un citiem vilinošiem saukļiem cilvēkus piesaistīt cenšas daudzie ātro kredītu devēji, kuru sniegto pakalpojumu popularitāte pēdējos gados Latvijā ir strauji augusi.
Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijas (LAKDA) apkopotā informācija liecina, ka 2011.gadā uz nedaudz vairāk nekā diviem miljoniem valsts iedzīvotāju izsniegti aptuveni 1,5 miljoni ātro kredītu. Tas ir teju piecas reizes vairāk nekā 2010.gadā, kad tika izsniegti 300 000 – 350 000 šādu kredītu, portālu Diena.lv informēja LAKDA valdes priekšsēdētājs Dāvis Barons. Par šī pakalpojuma popularitāti liecina arī fakts, ka vairāki ātro kredītu izsniedzēji pērn palielinājuši maksimāli iegūstamo aizdevuma summu.
Lai gan D.Barons uzskata, ka pēdējo divu gadu laikā vidējais klients ir kļuvis daudz izglītotāks un vairāk pieredzējis, kā arī vērīgāk izvērtē savu maksātspēju, DNB sociālekonomists Pēteris Strautiņš gan norāda, ka bieži vien cilvēki, ņemot šādu kredītu, īsti neapzinās iespējamās sekas. Nereti ar ātrajiem kredītiem gadās “iekrist”, piemēram, jauniešiem no labām ģimenēm, kuri neapdomīgi aizņemas un pēc tam viņu vecākiem nākas tērēties, lai no šīs problēmas tiktu vaļā.
“Negribu teikt, ka visos gadījumos, bet bieži vien ātro kredītu pārdošanas veids nepalīdz cilvēkiem saprast, cik tas patiesībā maksā. Cilvēks neapzinās, cik liela ir reālā procentu likme, līdz ar to visas saistības pieaug ģeometriskā progresijā,” teic P.Strautiņš.
LAKDA vadītājs D.Barons ekonomista teiktajam nepiekrīt, sakot, ka tieši ātro kredītu devēji par informāciju ir padomājuši vairāk nekā citas kredītiestādes. “Nevienā citā kredītu pakalpojumā – vai tas būtu līzings vai tā būtu bankas kredītkarte, cena, kas tiek maksāta par pakalpojumu, nebūs norādīta tik precīzi kā ātro kredītdevēju mājaslapā,” apgalvo D.Barons.
Risku nonākt parādu jūgā, viņaprāt, rada nesakārtotā datu bāžu vide, jo kreditori šobrīd nevar noskaidrot, kam tiek aizdota nauda. Ja kredītu devēji varētu izvērtēt, kādas ir klienta pašreizējās parādsaistības, teic D.Barons, tas ļautu izvērtēt iespējamos riskus un nonākt arī pie secinājuma, ka konkrētajam cilvēkam naudu aizdot nevajadzētu.
Taču SEB bankas sociālekonomists Edmunds Rudzītis pieļauj arī iespēju, ka lielāka uzmanība un kontrole nepieciešama arī no valsts puses. Šobrīd ātro kredītdevēju valstisko uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas vērtē, vai līgumi, kurus piedāvā ātrie kredītdevēji, būtu cilvēkiem taisnīgi un atbilstoši labākajai patērētāju tiesību aizsardzības praksei. Arī licences mazajiem kredītdevējiem izsniedz PTAC.
“Te ir jautājums par to, vai PTAC ir jāpaplašina kaut kādas pilnvaras un likumdošanā jānosaka normas, kas liek šos kreditētājus kaut kādus rāmjos. Vēl viens variants ir visa veida patērētāju kreditēšanas uzraudzību nākotnē nodot Finanšu kapitāla tirgus komisijai, kas šobrīd uzrauga komercbankas,” pieļauj E.Rudzītis.
Arī PTAC uzskata, ka sabiedrības grupās, kuras izmanto ātro kredītu pakalpojumus, ir visai zema izpratne par savām finansēm. Līdz ar to šiem cilvēkiem ir problēmas ne tikai ar sava budžeta plānošanu, bet arī ar spēju adekvāti izvērtēt, vai šāds finanšu pakalpojums ir viņiem nepieciešams un vai viņi varēs naudu atdot, sacīja PTAC preses pārstāve Sanita Gertmane.
“Ja patērētāji būtu vairāk izglītoti finanšu pratības jautājumos, viņi šādu pakalpojumu neizmantotu, tādēļ arī kompetentās šīs jomas institūcijas ir iecerējušas meklēt resursus plašākai patērētāju izglītošanai,” portālam Diena.lv sacīja S.Gertmane.
LĀKDA apkopotā informācija par 17 uzņēmumiem, kas izsniedz ātros kredītus, liecina, ka tirgus apgrozījums 2011. gadā, neskaitot kredītu pamatsummas, ir aptuveni 20 miljonu latu. Tā kā LĀKDA neapvieno visus nozares uzņēmumus, kopējais tirgus apjoms ir lielāks.
