Tā dati atklāj, ka augstākā ranga menedžeru ienākumi Latvijā sasniedz vidēji 97 409 ASV dolārus (49 679 latus) gadā, Lietuvā - 122 941 ASV dolāru (62 700 latu) gadā, bet Igaunijā - vidēji 80 908 ASV dolārus (41 263 latus), kas ir pieticīgākais rādītājs Baltijas mērogā.
Reitingā, kurā izvērtēts augstākā ranga vadītāju atalgojuma līmenis 47 pasaules valstīs, Latvijai, Igaunijai un Lietuvai ir attiecīgi 33., 43. un 18.pozīcija.
Savukārt Somijā vadītāju gada ienākumi ir vidēji 74 038 ASV dolāri (37 760 latu), kas ir pasaulē otrais zemākais rādītājs aiz Indonēzijas, kur augstākā līmeņa menedžeri gadā saņem 71 839 ASV dolārus (36 638 latus).
Starp valstīm, kur augstākā ranga vadītāju gada ienākumi ir mazāki nekā Baltijā, ir arī Zviedrija (75 581 ASV dolārs jeb 38 546 lati) un Norvēģija - (77 202 ASV dolāri jeb 39 373 lati).
Latvija augstākā ranga menedžeru atalgojuma ziņā apsteidz arī Kanādu (81 613 ASV dolāru jeb 41 623 lati), Dāniju (82 697 ASV dolāri jeb 42 175 lati)), Lielbritāniju (86 367 ASV dolāri jeb 44 047 lati), Slovākiju (86 632 ASV dolāri jeb 44 182 lati), Beļģiju (89 632 ASV dolāri jeb 45 712 latu), Ungāriju (91 358 ASV dolāri jeb 46 593 lati), Indiju (92 750 ASV dolāru jeb 47 303 lati) un Ēģipti (97 001 ASV dolāru jeb 49 471 latu).
Savukārt Lietuva ir priekšā vairākumam Rietumvalstu, tostarp pat Vācijai un ASV, kur augstākā līmeņa vadītāju ienākumi sasniedz attiecīgi 122 427 ASV dolārus (62 438 latus) un 104 905 ASV dolārus (53 502 latus), kā arī Japānai (102 604 ASV dolāri jeb 52 384 lati).
No pasaules valstīm ar vislielākajiem ienākumiem var lepoties Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu augstākā ranga vadītāji - viņu atalgojums gadā sasniedz attiecīgi 229 325 ASV dolārus (116 956 latus) un 223 939 ASV dolārus (114 209 latus). Honkonga ir trešajā vietā (203 947 ASV dolāri jeb 104 013 latu), bet Krievija - ceturtajā vietā (157 348 ASV dolāri jeb 80 247 lati).
Pētījuma autori secina, ka augstākā ranga vadītājiem mazāk attīstītās zemēs ir augstāka pirktspēja nekā tāda paša līmeņa vadītājiem Rietumvalstīs un tas būtībā nozīmē, ka kompāniju līderi attīstības zemēs ir turīgāki nekā Rietumos.
Šādu situāciju pētnieki skaidro ar to, ka straujā ekonomikas izaugsme attīstības tirgos ir izraisījusi nepieredzētu pieprasījumu pēc augstākā līmeņa vadītājiem.
"Tā kā šāda ranga vadītāji attīstības valstīs ir deficīts, viņu atalgojumu līmenis ir ļoti augsts," sacīja "Hay Group" pārstāvis Stīvs Mārsdens.
Pētījumā ņemtas vērā arī dzīvošanas izmaksas, prēmijas un nodokļi katrā valstī.