Cerības, ka strauji pieaugušās procentu likmes nebeigsies ar būtiskām negatīvām blaknēm finanšu tirgos un ekonomikā, sāk izplēnēt. Rudens nesis ievērojamas finanšu instrumentu korekcijas, un, procesam turpinoties, pasaule var piedzīvot daudz lielākas negācijas nekā iepriekš. Aizņemšanās kļūst aizvien dārgāka gan valstīm, gan privātajam sektoram, un patēriņš, kas iepriekš turējās itin braši, tomēr galu galā var "nolūzt". Cik daudz, to neviens nezina. Eiropā valstis cita pēc citas slīd recesijas virzienā, un bažas par ekonomisko lejupslīdi pieaug. Turklāt iespēja, ka dārgās aizņemšanās dēļ valstis vairs nevarēs sniegt ekonomikai atbalstu, kā tas bijis iepriekš, šo neziņu tikai kāpina. Piemēram, Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgums, kas ir tuvs 2,9% gadā, ir augstākais kopš eirozonas finanšu krīzes pirmsākumiem un atrodas savu padsmit gadu augstākajā līmenī. Savukārt ASV analoga dzēšanas termiņa parādu vērtspapīru ienesīgums pie 4,8% atzīmes gadā ir augstākais kopš t. s. treknajiem gadiem. Ja tik nopietniem spēlētājiem finanšu tirgū kā abas minētās valstis nākas aizņemties tik dārgi, ko tad lai saka citi, un tas kopējo investīciju mikroklimatu var turpināt pasliktināt. Jāatgādina, ka šobrīd gan valsts, gan privātā sektora parāds ir lielāks nekā pirms iepriekšējās finanšu krīzes un likmju stāvais kāpums globālajā ekonomikā var radīt visai neparedzamas sekas.
Bez glābšanas riņķa
Kopējā tirgus cenu dinamika ir skaudra. Krīt ne tikai akciju un obligāciju cenas, tās sarūk arī zeltam, kurš gadu simtiem ir uzskatīts par miera ostu laikā, kad ekonomiskā un politiskā situācija pasliktinās.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 13. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!