Līdz tam pirmās reģistrācijas nodoklis vissāpīgāk skāra desmit un vairāk gadu vecas automašīnas, jo nodoklis procentuāli veidoja lielāku summu tieši vecākiem auto. "Tieši tāpēc visvairāk reģistrētas 11 gadu un vecākas automašīnas, tā nav laba tendence un nedod paliekošu vērtību valstī. No vienas puses, labi, ka ir vairāk auto ielās, no otras puses, ir jautājums, kāds ir kopējais autoparks valstī," spriež Rūtiņš.
Šogad stājās spēkā dažādi ierobežojumi auto pirmajā reģistrācijā, kas ir ierobežojuši reeksportu kā tirdzniecības kanālu. Piemēram, 2016. gadā reeksporta apjoms Latvijā bija 22%, šogad – 12%. Šīs izmaiņas pamatā ietekmē tos tirgotājus, kuriem reeksports ir svarīgs noieta kanāls. "Valsts ir mēģinājusi ierobežot PVN karuseļus, bet trāpījusi arī pa reeksportu," noteic Rūtiņš.
Domeniksa mazumtirdzniecības direktore Ilze Zoltnere vērtē, ka 3% pieaugums ir samērā zems rādītājs Baltijas valstīs. Proti, Igaunijā, salīdzinot ar identisku periodu, reģistrācijas pieaugums ir 12%, bet Lietuvā vēl ievērojamāks – 20%. Gan Igaunijā, gan Lietuvā vidēji mēnesī tiek reģistrēti par 500 jaunu auto vairāk nekā mūsu valstī. Diemžēl Latvija vēl atpaliek arī no Eiropas kopējās izaugsmes tendences šajā sektorā.
Stimulē privātpersonas
Galvenais dzinējspēks jauno vieglo pasažieru auto tirgū ir bijuši privātpersonu pirkumi līzingā. Tie pieauguši par 31%, divas reizes straujāk par kopējo tirgu, savukārt juridisko personu segments audzis daudz mērenāk nekā tirgus kopumā – par 7%. "Tas liecina, ka iedzīvotāju ienākumi ne tikai aug, bet kļūst arī caurspīdīgāki," uzskata Rūtiņš.
Turklāt pašlaik arī bankas aktīvi reklamējas un cīnās par tirgus daļām, finansējums auto tirgū ir lēts, jauniem auto gada likme svārstās ap 2%. "Finansējuma pieejamība šobrīd ir ļoti laba. Ir redzams, ka bankas daudz iegulda, lai finansējums mūsu klientiem būtu pieejams pēc iespējas ātrāk un ērtāk," vērtē Zoltnere.
Tajā pašā laikā viens no iemesliem, kāpēc juridisko personu tirgus izaugsme ir nepietiekama, ir daļas uzņēmēju problēmas saņemt aizdevumu vai līzingu savas darbības necaurskatāmības jeb «pelēkuma» dēļ. Savukārt runāt par nebanku kreditēšanu nozarē nevar, tie ir atsevišķi gadījumi, izņēmums. Līdz ar to šogad privātpersonu tirgus daļa ir sasniegusi 29%, kas ir vērā ņemams skaitlis arī uz Eiropas fona. Eiropā privātpersonu pirkumi stagnē, pat sarūk, piemēram, Vācijā pērn tikai viena trešā daļa no visiem jaunajiem pirmoreiz reģistrētajiem automobiļiem bija privātpersonu iegādes.
Savukārt jauna vieglā komerctransporta tirgus samazinās jau trešo gadu pēc kārtas, šogad – uz mazo furgonu un neklasificētā komerctransporta rēķina, kas galvenokārt ir saistīts ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa grozījumiem kopš 2016. gada. Rūtiņš secina – par biznesa attīstību šīs tendences neko labu neliecina.
Auto līzinga tirgū dominē četras kompānijas: SEB līzings ar 22,5% lielu tirgus daļu (šā gada astoņu mēnešu rezultāti), Swedbank līzings ar 21,7%, un jāatzīmē, ka kompānija ir strauji palielinājusi savu tirgus daļu, kopš pieņēma lēmumu pakļauties auto tirdzniecībā iedibinātajai kārtībai, kurai kādu laiku nevarēja piekrist. 20,7% tirgus ieņem Nordea Finance Latvia, 17,0% – DNB līzings.
Trīs līderi
Populārāko zīmolu trijniekā pārmaiņu nav – Volkswagen, Toyota, Nissan. Pārmaiņas ir to savstarpējā pozicionējumā: salīdzinājumā ar pagājušo gadu Volkswagen un Nissan ir saglabājuši savu tirgus daļu, Toyota to ir pieaudzējusi un ieguvusi gandrīz tikpat lielu tirgus daļu kā Volkswagen. Top 10 zīmoli 2016. gadā aizņēma 69% tirgus, šogad – 74%, tātad pieaug populārāko zīmolu spēks.
Runājot par privātpersonu populārākajiem pasažieru auto modeļiem šogad, jāteic, ka tie ir Nissan Qashqai ar 340 iegādātām automašīnām, Toyota RAV4 – 160, Toyota C-HR – 133, Kia Sportage – 131, Volkswagen Tiguan – 126. Modeļu izvēle apliecina, ka Latvijā joprojām populārākās klases ir kompaktā un mazā apvidus klase. Automašīnu krāsu popularitāte ir šāda – balta (621 auto), melna (454), tumši pelēka (342), pelēka (309) un brūna (276) –, liecina Auto asociācijas dati.
Cenas automobiļiem nedaudz kāpj, un jāņem vērā, ka ir noteiktas ražotāju rekomendētās cenas un reizi vienā vai divos gados notiek cenu indeksācija. Ir arī neliela inflācija, turklāt automobiļiem tiek papildināts aprīkojums, reizēm to nosaka direktīvas un regulas. Rūtiņš skaidro, ka rekomendētajā cenā auto katru gadu kļūst par 1–2% dārgāks, bet tas nenozīmē, ka atbilstoši palielinās gala cena pircējiem. Vidējais atlaižu līmenis kompensē šo pieaugumu pilnībā vai vismaz daļēji, kopumā sadārdzinājums varbūt ir zem procenta.
Trīs problēmas
Auto tirdzniecībā, abstrahējoties no servisiem, ir trīs lielas problēmas, kas pamatā ir saistītas ar PVN. Pirmā – PVN karuseļi, kad auto maina neskaitāmus īpašniekus, ceļo pāri robežām n-tās reizes. Otrā – dokumentu viltošana, auto ievedot Latvijā, rezultātā var iegūt par 20% zemāku cenu. Trešā – gadījumi, kad uzņēmumi mākslīgi palielina PVN priekšnodokli. PVN karuseļi, kad no valsts cenšas atgūt PVN, tiešām ir ievērojami mazinājušies. "Savukārt pārējās divas daļas ir palikušas nemainīgas, un visvairāk saskaramies ar dokumentu viltošanu. Šobrīd gan šiem jautājumiem ir veltīta liela uzmanība, piemēram, tajā pašā Ss.lv sāgā, un redzam, ka gan finanšu ministre, gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir fokusējies uz šiem jautājumiem. Cerams, ka nākotnē tas nesīs rezultātus," saka Rūtiņš. Arī Domeniksa mazumtirdzniecības direktore cer, ka, kopš VID 2016. gadā sāka cīņu pret nodokļu nemaksātājiem lietoto auto tirdzniecības nozarē, šī iniciatīva izskaudīs negodīgu komercpraksi. Tas ļoti lielā mērā sakārtos nozari un radīs visiem līdzvērtīgus konkurences apstākļus. "Pirkšanas un pārdošanas darījumiem ar lietotām automašīnām ir jābūt vienlīdz caurskatāmiem, kādi tie ir pie oficiālajiem dīleriem," spriež Zoltnere. Valsts institūciju cīņa ar PVN shēmotājiem notiekot daudzviet Eiropā.
Sīva konkurence
Vietējā tirgū konkurence kļūst arvien sīvāka, tas redzams pēc tirdzniecības kampaņu intensitātes, agresīvajiem piedāvājumiem. Kaut vai 2015. gada lielāko nozares uzņēmumu finanšu dati liecina, ka situācija nav vienkārša – aptuveni trešdaļa strādā ar zaudējumiem, vēl trešdaļa "iziet pa nullēm", un vēl vienai trešdaļai ir veselīga peļņa, lai spētu to reinvestēt. Tas ir vēl viens apliecinājums konkurences spiedienam nozarē. Iedzīvotāju skaits mums ir neliels, autoparks – arī relatīvi neliels. Cilvēku daļa, kas var atļauties nopirkt auto, ir maza, un notiek cīnīšanās par katru klientu. "Turklāt konkurence vairs nav vienas valsts ietvaros, tā ir aktuāla starp visiem Eiropas dīleriem. Konkurence auto nozarē vienmēr ir bijusi sīva, un tāda tā būs arī turpmāk," secina Zoltnere.
Paredz pieaugumu
Šim gadam Auto asociācijas prognoze ir 19,4 tūkstoši pārdotu vieglo automašīnu, ietverot reeksportu. Salīdzinājumā ar 2016. gadu tas ir 4,4% pieaugums, nākamgad tirgus varētu augt par 6–7%. Jaunu vieglo pasažieru auto reģistrācija varētu augt par 7%, ja nenotiek būtiskas pārmaiņas reeksportā. Pēc ievērojama privātpersonu auto iegāžu pieauguma šogad, visticamāk, nākamgad pieaugums būs mērenāks, vairāk salīdzināms ar juridisko personu izaugsmi vai tikai nedaudz augstāks, piemēram, 5–8%. Runājot par juridisko personu izaugsmi, nav tādu notikumu, kas liktu domāt, ka pieaugums varētu būtu lielāks par šī gada 7%. Pēc vairāku gadu sarukuma nākamgad vieglā komerctransporta pārdošanas apjomi varētu saglabāties šīgada līmenī vai būt ar nelielu plusu. Tieši gaidāmā straujā būvniecības izaugsme tuvākajos gados vispirms varētu pozitīvi ietekmēt vieglā komerctransporta segmentu un pēcāk arī visu auto tirgu kopumā.